Turpinājums iepriekšējam postam. Pikčas no ziepīša.


Uz svaigi demontētās dzelzceļa līnijas, kaut kur starp Suntažiem un Ērgļiem.






Lai tālāk dotos, diemžēl bez džipa neiztikt.


Tūrista prieks.


Virsotnē. Jeb, kā atklājās, - arī Latvijas virostne atrodas bedrē.


Galvenā ieeja.








Un trešais eksukursijas segments.


Pie hidromezgla, kur Lubāns pārtop Aiviekstē.


Mur.


Nagļa baseini. Tā arī nesapratu, kas šeit top.


Ne sevišķi uzskatāma bilde, taču ezera DR krasta ceļam piemīt ļoti īpaša garša. Ne nu kuģot devies biju, ne žūžināja kāds, bet sajūta plūdumaina un ļoti dīvaina, kas turpinās vēl labu brīdi pēc izkļūšanas laukā, bet to jau tā grūti parādīt vai izstāstīt.