Man ir kaut kādas parastas Mizuno skrienamtupeles bez sevišķa protektora, galīgi nekas special, bet turos labi. Vairāk pa to ņurkstošo sniegu un meža stigām sanāk skriet nekā pa ledu. Vienu dienu uz jūru skrēju un tad gan tajos piekrastes slīpumos vairākkārt nācās garšļaukus nolaist, bet tā jau vairāk tāda priecīgā pieredze, pingvīnu parodēšana, hihi. :))

Tad vajag lēnām skriet, lai nebūtu baigi jātver pēc gaisa. Nevajag ar muti elpot iekšā - tikai ar degunu. ;)

Labākais šitajos mīnusos ir pēc kāda garāka nakts skrējiena atgriezties mājās un paskatīties spogulī - visas uzacis baltas, bet zem deguna un bārdas vietā jau teju lāsteka. ;D