Kad vien sagribās ar kādu kopā paskriet, tad ķepu sniedz izaicinājumam vienmēr gatavais Ronnijs. Šodien viņš izturēja non-stop 12 kilometrus. Skrējām pa klusām mazas nozīmes ieliņām, pa veloceliņu gar dzelzceļu un pa kupenām bagātu mežu, kas mudžet mudžēja no slēpotājiem (uzreiz āķis lūpā uz to kā gribu distancenes!). Redzējām lidmašīnas, vilcienus, sniegavīrus un bomžus. Ceļa gaitā satikām arī citus suņus - gan ko apriet, gan no kuriem mukt. Nu tā jauki un elpu raujoši bija. Notiesājis dubultporciju viņš tagad snauž koridorā un neceļ ne ausu ko te kāds raksta par viņu.