Piesūcināts ar atmosfēru, kas piemīt drēgnām telpām, aizmirstībai un tumsai, pilnīgā klusumā es ņemu rokās savu mīļāko kokteili un izbaudu - izgaršoju ar katru ādas poru, kā tā radītais siltuma vilnis gāžas tieši pāri galvai, un ar ausīm, tverot stikla lausku smalko šindu vibrācijas. Tā izšķīst mans tikko notvertais miers. Mirklis spilgmes pārvēršas pelēkā un smirdīgā dūmakā, no kuras steigšus jātin vaga, lai nesaindētos. Miers ir transparents, tikai pēc tā lauskām es apjaušu cik pilnīgs tas ir bijis. Daudz par pilnīgu priekš tāda, kā es, taču man aizvien ik pa laikam par to ir nepieciešams pārliecināties.