Ja tiekties pēc skaistā, lai izgaisinātu nožēlojamību, tad, protams, jā! Tas ir - lai aktīvi uz to iedarbotos, lai notiktu transformācija pašā. Bet s;eit domāju gadījumu, kad noliek priekšā skaisto kā dekorāciju, kas pietušē, pārklāj un padara itkā neredzamu savu nožēlojamību, bet pamatos tā turpat vien ir - no sevis nekur neaizbēgsi.

A skaisto domāju pavisam nekonkrēti. Tas ir tas, kas aizķer par stigām. bet citi par to fano vai pat izveic pozitīvisma kultu.