Filmu neesmu redzējusi. Un varbūt šī fragmenta oriģinālais nolūks neatbilst manai interpretācijai, bet jebkurā gadījumā tas rezonē ar apkārt notiekošo - vieni ieslīgst zemes darbos/domās/mērķos (smagums, kas piesējis pie zemes tik ļoti, ka dvēseli nomācis prāts, neļaujot redzēt tālāk par degungalu), citi savukārt cenšas sasniegt līdzsvaru - mēs esam reinkarnējušies šai laikā un vietā ne tāpēc, lai dzīvotu pilnīgi noliedzot apkārtnotiekošo vai noslīkstot tajā. Mācīties atrast līdzsvaru starp darbiem, kas ir tikai palīglīdzeklis, un vēlmēm/vajadzībām - mērķis, tas ir sasodīti grūti. Bet skaisti.
Ha, aizrunājos...