Hevija metāla diena.
Cik tas ir nais, ka diena jau pašā sākumā ir piedzīvojums! Pirmās daudzmaz ciešami sasnigušās ielas ļāva tādu vaļu acu mirdzumam, ka traucot lejup tiltam un cropojot clasisko corneri norāvu pieklājīgu crashu ar tam neiztrūkstošiem jēlumiem un stiepumiem. Ik gadu jau vajag pāris dienas, kamēr sliki ar ledu sarod. Dikti labi, ka iedomājos darbā ielūkoties spogulī - viss feiss ar konkrētām zemēm, zem kurām hevijā metālā paslēpies mieriņs un maigi brāzta acs. Šajā darbiem tik apkrautajā laikā piedzīvojumi ir tā lieta, kas sevišķi pietrūkst.