Auč
Jūlija beigās pabiju atvaļinājumā Francijas Alpos,
Lidoju ar paraplānu, laivoju pa krāčainam upēm,
Laidos kā putns iekārts torsēs pār aizām,
Kāpu kalnos, un neprātā izbraucos downhillu
Pa trasēm ar jūtamu nāves smakas piegaršu.

Bet tas viss ir pilnīgs sūds.
Neticami, ka es tā saku, bet tā ir.
Jo patiesībā jau tur nemaz nebiju
Vairāk es biju ilgās pēc Tevis
Tāpat kā Tu pēc manis.

Tas sāp, ja Tev saka, ka esi dārgs,
Un tajā pašā vakarā aizperoties
Viņu satikt uz otru Latvijas malu,
Jau kuro reizi saproti -
Viņa tā vairs nedomā.

Viņa svaidās, mētājas, nezin ko grib,
Viņa grib sajūtu, kas nezūdoša,
Taču, lai kas sanāktu, manuprāt,
Vairāk par gribu gūt, ir jāgrib dot.
Tas arī viss.

Mīlestība? Vien mistisks vārds.
Mīl, nemīl, jūt, nejūt, grib, negrib,
Jo vairāk mēģini ko saprast, jo vairāk sapinies
Bija viens komats, viena daudzpunkte,
Tagad mums ir arī punkts.

Es neko neesmu iemācījies,
Mans prāts gaužām maz dzīvo tagadnē,
Vairāk pagātnē un nākotnē,
Dzīvo ilūzijās un pieķeras,
Es zinu - teorija bez prakses ir nekas.

Ja tomēr vēlies laimīgs būt,
Tad atliek tikai viens - saņemties!
Sist pretī visam tam pesimismam
Ar cīņu bez cīņas graut ilūziju tīklu
Izrauties, pamosties un atkal ķerti smaidīt.

Viss ekvavilenti kā dabā -
Savelkas mākoņi, palīst lietus
Izklīst mākoņi, paspīd saule
Neviens pie tā nav vainīgs
Tā lietas vienkārši notiek.