Par XC
Šodien uzsāku šāgada ripuļmaču sezonu ar dalības ņemšanu Baložu 1. posmā. Distance ap 26km pa viļņainiem priežu mežiem. Trīsreiz izkrāvos - virāžā, plūstošajās smiltīs un kokā, taču salīdzinoši veiksmīgi. Centos parazitēt cītīgi turoties astēs. Pēdējajā aplī gan visas manas astes apkusa un drusku nospridzināju, taču normas robežās - vairāk nečakarēju organismu, kā agrāk mēdzu, bliežot lielās distances 'sausā' pilnīgi nežēlojot un tādējādi graujot organismu. Tagad jāierij kāds banāns, šoko, jogurts vai batons un noteikti jāņem līdzi fizioloģiskais šķidrums. Skaisti bija, kad trases vidū sāka birt lielas baltas sniegpārslas. Bija saulenes, savādāk acis būtu pilnas. Ļoti patika atsevišķas nogāzes - ja ienesās, tad var saķert pat ciešamu adrenalīna šļuku, protams, ņemot vērā, ka braucu ar pilnīgu cieto. Viss grab un liekas, ka burtiski šķīst zem tevis. Uz beigām jau bija jāpiepūlas, lai rokas uz stūres noturētu, lai gan jukums (iejutos) un krateklis (dēļ iedangājumiem) tikai auga. Kāda braucēja vienā tādā vietā bija izkrāvusies - gulēja takas vidū, gaidīja ātros. Bet vispār jau trase salīdzinoši diezgan softiska, ja vien būtu amja dakša. Pēcāk nosecināju, ka rāmim parādijusies plaisa pie dakšas trubas. Maza gan un nezinu cik sena, bet nu jātur acis vaļā.

Nakošwēkend Baložu 2. posms. Aiznākošwēkend Trek kauss. Pa starpām Sigulda. Garlaicīgi nav.