Pēdējo dienu mazie notikumi ļoti izdangājuši rutīnu un nafigējuši visu tai pakārtoto trulumu. Šodien pabiju grāmatu izstādē pēc kuras čāpojot atpakaļ darbup un veroties veloceliņa sarkanībā notika pēkšņa, bet konkrēta pazaudētība. Bez sajūtamības, bez atmiņas un visa cita, kas spēji pēc tam atplaukst. Atplēksnī atpakaļ. Uzzied savā iepriekšējajā krāšnumā un dod pēc kā vadīties atkal tālāk. Pļureklis pārvērties spurdzošos strauteļos, kas satecē gāžas kā ūdenskritums cauri smadzenēm un neļauj šodien vairs pastrādāt.