Es lasu diezgan pasīvi/lēni, tāpēc nevaru atļauties pavirši izvelēties lasāmvielu. Pirmoreiz par šo gramatu uzzināju, lasot Sogyal Rinpoche grāmatu Tibetan Book Of Living And Dying, kas ir salīdzinoši autoritatīvs vecis. Ir vēl citi avoti + atsauksmes, kas arī liecina, ka runa ir par lietu. Starp citu, iepostētajā grāmatas linkā lapas apakšā ir vairāki izraksti no grāmatas.

No tevis minētajām esmu nepilnīgi pārlasījis tikai Muldašovu un konkrēti par viņu varētu spriest tikai, kad būtu aplūkots tas, ko liek galdā viņa oponenti (cik zinu, ir grāmatas, kas viņu apgāž). Taču tā jau ir - popiskais ezotērisms valda. Cilvēki jūt, ka ar rietumniecisko dzīvesveidu tomēr nav kautkā ĪSTI, un te nu austrumgudrību interpretatori nesnauž un nāk talkā katrs ar savu unikalitāti. Parasti tā ir virspusēja + smuki ietērpta teorija, pēc kuras Itkā mainās attieksme, uzlabojas pašsajūta, pieaug motivācija, bet vienlaikus notiek tāda kā ieciklēšanās. Pareizi dari, ka skaties jo plaši un meklē kopsakarības. Tādējādi svarīgi ir nevis ko tu lasi, bet kā tu lasi. Nevis ko tu domā, bet kā tu domā. Uztveres veids. Vai iz budisma - noteicošie ir nevis kādi konkrēti apstākļi, bet tieši mūsu reakcija uz tiem. Lai nu kā, Thoughts Without A Thinker salidzinot visādām tipskajām 'sevis atklāšanām', manuprāt, varētu būt diezgan hardcorīgs gabals un varbūt arī drusku grūti uztverams, ja nav priekšzināšanu psihoanalīzē&stuff, tāpēc ar tās pasūtīšanu vēl nesteidzos.