Priekuļu DH
Pagājšnedēļ tur norāvu asinsizplūdumu... Šodien uz tās pašas takas redzēju pirmos tauriņus... Vēl sestdiena ko atgūties un tad jau... Trases sausas, ātras, ko ņemot vērā gravā tešot dakšas dacaursite un pašnokrate happenz... Zinot, kā tas var ievainot, visa uzmanība vienojas radot lielu lielu koncentrēšanos procesam... Pazūd visas domas, klizmas, pazūd visa pasaule(pazūdi tu pats), un ir tikai šī kustība... Tikai tavs flow... Tā ir bezmaz kā sava veida meditācija, vairāk gan tikai degustējoša priekš šejienes apstākļiem, taču kautkāda poņa jau rodas... Par maz nobremzē un tu izsmērējies - par daudz un tu zaudē laiku... Par maz pagriez un tu neieraksties/izlido - par daudz un tu izslīdi... Un kā šahā, tev ir nepārtraukti jāattīsta vairāki gājieni uz priekšu pašnoteiktajā laika intervālā... Var jau kopumā šķist diezgan destruktīva štelle, taču reāli tikai fiziskajā plānā...

"How much do we need to water the grass before the next rain? Too much and we waste time and money. Too little and the grass dies in the sun. We make our biggest mistakes first and adjust what we do based on those mistakes. From disharmony, we learn to create harmony."