Hole...
Vai jūs spējat parastu ikdienas mirkli pārvērst bezformas substancē tikai ar domas palīdzību, kas vērsta uz matērijas ikpunktības esības vaicājumu?... Varbūt izklausās sarežģīti, bet tā nav... Mans es to tikai nemāk īsti labi noformulēt... Dažkārt tas uzpeld pats no sevis... Un tad tu paskaties - cik viss pēķšņi ir kļuvis savāds, interesants, vienreizējs un vienlaicīgi pavisam svešs, nepazīstams... Tā bez iemesla... Itkā mans es būtu tikko iesviests kautkādā kubā... Vai varbūt tobrīd vairs tas nav nekāds mans es... Vēroju apkārtējos cilvēkus un brīnos par to ka viņi ir... par to ka jebkas ir... un par to kā tas viss ir iespējams... tad brīdis paiet un nemanot esmu atgriezies šeit... sajūtas, protams, ir grūti aprakstīt, bet varbūt kāds zin šito?...