To, ka manas krievu valodas zināšanas ir zem katras kritikas, es zinu sen. Bet. To, ka neatšķiru rītu no vakara, tas ir kaut kas jauns. Stāsts tāds, ka vakardien, beidzot, bija atnācis santehniķis. Viņš runājā krieviski, es latviski. Daudz no viņa teiktā es nesapratu, domāju, ka viņš mani arī nē, bet viens bija skaidrs - rīt vakarā viņš nāk uzstādīt vannu, podu arī salabot. Bet, kā beigās izrādījās viņš bija domājis deviņos no rīta, nevis vakarā. Tagad tas šķiet pat ļoti loģiski, jo kādēļ gan kāds gribētu nākt deviņos vakarā uzstādīt vannu.