Vieta jau atradīsies vienmēr. Vienīgi tā nebūs tā pēc kuras sirds tiecas. Ja jau tu esi, tad jau dzīve tevi kaut kur novietos. Bet vai tas būs tas ko tu vēlies? Tas jau ir cits jautājums.

Tāpēc, lai arī kas un kā notiktu, jebkurā gadījumā ir jātiecas pēc tā, ko tu patiesībā vēlies. Un nedrīkst padoties nesasniedzis savus mērķus. Kaut arī tas var šķist neiespējami.

Ir jāatrod pārliecība sevī, ka es to varu izdarīt, un tad jau viss būs kārtībā. Un protams ir jādara, jādara, jādara, lai kaut ko sasniegtu. Nevar vienkārši nolaist rokas un nedarīt neko, domājot, ka viss jau tik un tā nokārtosies par labu man.

Vispār jau ir tā, ka cilvēks uz šo jautājumu zin atbildi, bet izvairās no tās. Tāpēc, ka viņš saprot, ka līdz mērķa sasniegšanai ir smags ceļš ejams, bet nejūtas tik stiprs, lai to uzsāktu, tāpēc vienkārši padodas un izvēlas vieglāko ceļu - nedarīt neko un cerēt, ka viss nokārtosies pats no sevis, vai arī ka kāds cits to izdarīs viņa vietā.