Slimot vienreiz tūkstoš gados = justies reāli draņķīģi.
Šis karstums mani beidz nost. Tā pa īstam. Pluss vēl Ich bin krank. Klepus, iesnas, sāpošs kakls. Neizturami.

Es pat konkrēti zinu, kad un kā saaukstējos. Mazliet pārforsēju ar ātrumu ar kādu ēdu saldējumu. Tad jau es neiedomājos, ka ķermenis nebūs priecīgs par tik strauja ķermeņa siltuma maiņu. Es pat jutu kā tas auksts slīdēja lejup pa manu barības vadu. Klepot sāku svētdienas vakarā. Pirmdien parādījās iesnas un galvassāpes, bet trešdien sāpošais kakls. Ar jauno (cerams īslaicīgo) jušanos kaut kā nepavisam nejūtos savā ādā. Iespējams tāpēc, ka slimoju vienreiz tūkstoš gados.

Šonedēļ vēl biju uz darba interviju. Tad jau redzēs kā būs.