Izskatās cerīgi.
Ok. Es sevi cenšos uzmundrināt, lai viss neizskatītos tik drūmi pelēcīgās krāsās.

Priekšmetā "Lielās datu bāzes" no piedāvāto referātu tematiem izvēlējos tematu - VLDB datu nesēju attīstības tendences. Temats izskatījās visai vnk un tāds par kuru būtu visai vnk atrast informāciju. Tomēr tā bija maldīgi domāt, jo vai nu es neprotu tā pareizi googlei pajautāt vai arī vnk neprotu sameklēt infoprmāciju par kuru man nav gandrīz nekādas skaidrības vai arī kāds cits iemesls, bet es nekādi netieku uz priekšu. It kā ir uzrakstīti pirmie divi teikumi, bet tie nav par VLDB datu nesēju attīstības tendencēm, bet gan par to, kas ir VLDB. Iesākts jau it kā ir un tagad būtu tikai jāturpina rakstīt uz priekšu, bet kā lai to izdara, ja nav informācijas ko rakstīt. ... Tā it kā būtu pirmā sāpe.

Kāda ir otrā? Tā arī ir saistīta ar mācībām. Tikai te ir jāuzraksta daudz apjomīgāks un nozīmīgāks darbs - Kvalifikācijas darbs. Dienu no dienas aizvien mazāk laika paliek šī darba rakstīšanai. Pagaidām tik ļoti mani tas neuztrauc, jo pirms tam ir jāuzraksta tas pirmais mazāka apjoma darbs. Tikai ir kāda problēma ar to lielo darbu. Man nav tā saucamā Kvalifikācijas darba vadītāja. Un man ir doma vispār palikt bez tāda. Tikai es nezinu vai tā drīkstēs. Tā lūk.

Atkāpjoties nostāk no mācībām, varētu pat teikt ka ir labi. Plus aerobikas treniņiem sportaklubā, klāt ir nākusi ārstnieciskā vingrošana. Tas tāpēc, lai mans skelets neturpinātu deformēties tālāk. Esmu sākusi aprast ar domu, ka mans skelets nav tik vesels kā visus šos gadus biju domājusi. Kā arī ar to, ka man ir plakanā pēda. Neviens taču nav ideāls.