man negribas runāt par praksi, jo, jo vairāk es tur uzturos, jo vairāk man gribas viņiem pateikt to, ko es par viņiem īstenībā domāju. un tas nav nekas labs.

tā kā man ir brīvais režīms, kad gribi nāc, kad gribi vari iet prom, tad es cenšos pēc iespējas mazāk tur uzturēties, bet tā, lai nebūtu pavisam šķērsi, nedaudz pieturos pie sava izstrādātā darba režīma, no cikiem līdz cikiem, kuru dienu būšu. bieži vien tik un tā es to pārkāpju par labu sev.

vnk nav motivācijas kaut ko darīt. nekādas samaksas par padarīto man jau nabūs, jo esmu jau es tikai virnkāršs praktikants.