mja, tā iedzimtība mani mazliet biedē, jo tad jau jāsaka, ka esmu riktīgā riska grupā...jau paaudžu paaudzēs.

Man tiešām šķiet, ka tad, kad pieņemts lēmums ārstēties un nedzert, tad šo cilvēku var atbalstīt un palīdzēt rast jēgu citur nevis pudelē. Kamēr tas nav, nekas nepalīdz.

No otras puses, īsti tu vari pārliecināties, vai spēj/nespēj kaut ko uzveikt ir tieši apstākļos, kas Tevi provocē. Tikai tas norūda tavu noturību. To jebkur māca, tad, kad tu atzīsi savu problemu, tikai tad tu ar to vari tikt galā.

Un vēl visi tie "es centīšos", "es mēģināšu" ir kaķim zem astes, ar šiem jaukajiem vārdiņiem tu uzreiz sev dod atlaides. Jo"es centos, bet nesanāca - ņem par labu".
Uff.