Man labs paziņa, jauks cilvēks, kurš pats ir alkoholiķis, un vairākas reizes ir ārstējies, un tagad nedzer nemaz, reiz teica, ka alkoholiķis ir uz mūžu. No tā pilnībā izārstēties nevar. Var nedzert. Bet ja atsāk dzert, tad alkoholisms atsākas no tās stadijas, kur iepriekšējā reizē ir pārtraukts. Tāpēc ir tik bīstama pirmā glāzīte kādreiz pēc ilgiem gadiem atturības, jo daudziem rodas viedoklis, ka ja es nedzēru 5, 10, 15 vai ciktur gadus, es vairs neesmu alkoholiķis. Bet pēc pirmās glāzītes ļoti bieži viss atsākas.
Mans paziņa to zina, un nedzer šo pirmo glāzīti. Bet priekš izārstēšanās vispirms ir pašam jāgrib izārstēties. Daudzi, lai vārdos apgalvo pretējo, to patiesībā nemaz negrib. Viens cits mans paziņa ir ārstējies daudzas reizes, šuvis ampulas un vēl viskautko, bet ik pa laikam atsāk atkal. Smags gadījums, jo cilvēks arī ar narkotikām ir niekojies, un atkarība no spēļu automātiem arī viņam ir liela.
Bet kas padara par alkoholiķi? Nez vai vienu vienīgo un īsto atbildi zinu, bet domāju, ka daļa atbildes ir individuālā bioķīmijā. Otra daļa ir apkārtnē. Gan apstākļos, gan apkārtējos cilvēkos. Reizēm, nomainot kompāniju, iemesli iedzert zūd. Es kādreiz arī esmu bijis kompānijās, kuras iedzēra diezgan pamatīgi. Laimīgā kārtā neviens no mums nenodzērās, bet tagad mans paziņu un draugu loks ir tāds, ka iedzeršanu tikpat kā nav.