Šodien iebāzu galvu cilpā, proti, to be jeb virpot.
Bet kāja, kājele, kājiņa būs vesela pavisam droši. Vienīgi gandrīz vai žēl, ka smukais traumdakteris vairs nebūs jāsatiek. Ek, un viņš arī slēpotājs un snovotājs. Un vēl pēc dažām nedēļām es aulekšošot...kā jauns kumeļš! Labi, ka ne govs, nodomāju :))