Digitālo foto iespēju radīšanai ir ēnas puse. Tā kā nešķiroties no reālas naudas (ja neskaita, ka laiks ir nauda)ir iespēja "sabliezt" kaudzēm bildes, pēc tam ir jānoņemas ar rūpīgu atlasi turklāt veicot vēl vairāku bilžu uzlabojumus. Tas ir grūti, jo bildes gribas izstutēt apskatei uzreiz un aprakstu arī gribas uzreiz, kamēr svaigs, bet pēc pasākuma, kurš ir fiksēts, pirmkārt, ir grūti objektīvi atlasīt labākās bildes, tad vēl ķēpa ar uzlabošanu, aprakstu un mērķauditorijas sadali. Nu baigās klapatas. Agrāk, kad pirku filmiņu daudz, mazāk šķiedos ar kadriem un eksperimentiem. Ja visi eksperimenti izdodas labi, kuru lai atstāj? Un kā lai bruņojas ar objektivitāti? Un vispār, kad būs tik slikts laiks, kad nevarēs neko darīt ārā un būs gana daudz laika, lai niekotos ar bildēm?