Smaržīgas svecītes forever
Blakus dzīvojošie līdzcilvēki savu māju kurina ar velnviņzinkādiem sūdiem, turklāt kaut kas nav kārtībā ar viņu apkures sistēmu, jo visa pat tālākā apkārtne tiek ietīta smirdošā un sīvā dūmu mākonī. Tas viss gan smakas, gan kvēpu veidā pavisam tieši ietekmē manu elpceļu NElabsajūtu, jo rudenī nezin kāpēc vējš pamatā pūš manos logos. Un tā jau kopš pagājušā rudens. Ir aizrādīts caur puķēm, ir teikts maigi, ir teikts pavisam tieši. Nekas nemainās. A viņiem pašiem šķiet, ka netraucē.

Tagad ir dilemma - ja ar labu nesaprot, sākt rīkoties vardarbīgākiem līdzekļiem, bet tas nozīmēs arī līdzšinējo puslīdz normālo attiecību pilnīgu sabojāšanu. No otras puses, kāpēc man jācieš? Vai tad katrs var kurināt ar visu, kas ienāk prātā un piedūmot un piekvēpināt visu apkārtni. Ir taču kaut kādas noteiktas normas, ne?

Nu lūk, sāku domāt, kuru institūciju viņiem uzsūtīt. Besis.