šodien ir viena no tām jocīgajām dienām, kad ir tas jocīgi labais, filosofiskais garīgais... kad var klausīties mūziku, saprast, cik tomēr dzīvē ir daudz lietu un vietu, kas jāredz, jāiepazīst, jāibauda... tik daudz skaņu... kas jāsadzird. tik daudz cilvēku, kas jāiepazīst.

klausos astronautu māras balsī, domāju, atceros, štukoju, ko gribas... un kā gribas. uz mācībām, protams, prāts vispār nevelk. bet nekas... vēl nelielu brīsniņu pakavēšos šajās jocīgi pozitīvajās izjūtās un tad gan... tiesību filozofija.

var jau būt, ka ir labi.. šitā safilozofēties tieši pirms tiesību FILOZIJAS mācīšanās...