|
[20 May 2007|03:17pm] |
| [ |
mood |
| |
 bouncy |
] |
Vakar - lieliska, jauki pavadīta diena...
Aizrullēju ar auto līdz Rīgai, devos muzeju nakts burvības meklējumos. Ar lielisku kompāniju pie tam. Protams, cilvēku rindas baismīgas pie muzejiem. Tomēr šo to izdevās apskatīt. Visvairāk patika Fotogrāfija un Kino muzejs. Pirmajā, protams, varēja apsatīt kolosālas bildiņas, bet otrais bija superīgs ar radīto atmosfēru. Pirmkārt, smuka mūzika mazajā pagalmiņā, uz ēkas sienas tika miksēts klāt dzīvajā spēlējošajai mūzikai melnbaltais kino... un arī ēku logos tika rādītas atšķirīgas kino bildes/fragmenti. super. vot šis noteikti bija vakara naglas cienīgs pasākums.
bet nu... izrādās šādi pasākumi arī dod iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem. tā nu sanāca, ka cerot Latvijas nac.bibliotēkā saklausīt džezu, kurš tomēr bija atcelts, pie bibliotēkas durvīm sapazināmies ar tādu personību kā Filipo. Filipo ir mūziķis. Džeks baigi sakarīgs un tajā pat laikā runātīgs un inčīgs. Tā nu ar šamo kopā devāmies uz jau pieminēto Fotogrāfijas un Kino muzeju.
Vakars tika noslēgts Casablancā, iebaudot energy drinku un dodoties mājup.
Vienkārši, bet labi pavadīts laiks. :)
|
|
|
[20 May 2007|04:00pm] |
|
šodien ir viena no tām jocīgajām dienām, kad ir tas jocīgi labais, filosofiskais garīgais... kad var klausīties mūziku, saprast, cik tomēr dzīvē ir daudz lietu un vietu, kas jāredz, jāiepazīst, jāibauda... tik daudz skaņu... kas jāsadzird. tik daudz cilvēku, kas jāiepazīst.
klausos astronautu māras balsī, domāju, atceros, štukoju, ko gribas... un kā gribas. uz mācībām, protams, prāts vispār nevelk. bet nekas... vēl nelielu brīsniņu pakavēšos šajās jocīgi pozitīvajās izjūtās un tad gan... tiesību filozofija.
var jau būt, ka ir labi.. šitā safilozofēties tieši pirms tiesību FILOZIJAS mācīšanās...
|
|
|
[20 May 2007|07:56pm] |
| [ |
music |
| |
Les temps des chatredales |
] |
Tas, ka mana darbavieta ir ietekmējusi manu mūzikas gaumi, ir skaidrs.
Šobrīd Notredame de Paris mūzika fonā ties. filozofijai.
|
|
|
[20 May 2007|08:44pm] |
franču mūzikā ir spēks... johaidī. šodien ritīgi esu starā par notre dame de paris... plus vēl citi franču gabali skan. ah. ideāli.
kaut kā jūtu, ka pēdējā laikā ritīgi pamainījusies manu uzskatu un vērtību pasaule. smagie gabali man galīgi vairs nevelk. ja nu vienīgi guano apes vēl ritīgi cienu. bet šobrīd ir tā, ka mūzikas ziņā sāku klausīties ritīgi neordinārās dziesmas...
papildus iepriekš nosauktajai les chatredales, nāk klāt divers bells... iesaku.
zinu, ka brīvajā laikā noteikti noskatīšos visu notre dame de paris no sākta gala līdz beigām. darbā uz kompīša stāv pateicoties vienam kolēģim ;) iecepšu flašā un stiepišu uz mājām. un vispār tā mūzika ir iedvesmojoša. un es vēl brīnījos, kā kolēģe viņu tik bieži leik, kad daudz darba. tiktiešām filozofija sāk iet uz priekšu. jess. :D
|
|