Hmm. Tusēšana ir savāda lieta. Tā pilnīgi noteikti ir nepieciešama, lai veiktos ikdienas darbos, vismaz ar mani ir tā, ka ierastie ikdienas darbiņi nevedas tik labi, ja ir sajūta, ka sen nav kaut kur jauki patusēts. Tomēr ir arī otra galējība, kura pašlaik draud man - visas šīs 'pasēdēšanas', 'ballītes' utt. sāk kļūt par tādu ikdienu, ka par vairs negribas. Gandrīz vai kā pienākums - kāda nakts nedēļā ārpus saviem mīkstajiem palagiem. Tomēr ja iestājas šāda rutīna, saprotu, ka tas spožums ir tikai no ārpuses. Kā jau būtībā visam šai dzīvē.