pirmdiena
Kas to būtu domājis, ka līdz pat darba dienas beigām nespēšu saņemties un sākt strādāt! Laikam jau tiešām tik daudz brīvdienas pēc kārtas iedarbojas destruktīvi uz manu darba sparu (ja man tāds vispār kādreiz ir bijis...)
Labi, ka man no nākamnedēļas sākas atvaļinājums, citādi motivācija no rīta atvērt acis vispār būtu ļoti niecīga....

Ehhhh...vecie labie laiki, kad varēju tikai mācīties un bija garum garas brīvdienas un nekādu pienākumu....bet naudas ar nebija....nākas izvēlēties vai visdrīzāk - dzīve vienkārši piespiež...

Man gribas atpakaļ reibinošajā nakts un ugunskuru smaržā meklēt to sasodīto ozolu, kurā uzmest vainadziņu, jo nez kur sadzirdēju, ka tā vajag....neatradu:))) aizgāju gulēt jau ap četriem, jo citādi nāktos negulēt visu vasariņu, bet tas nu galīgi manos plānos neietilpst.

Svētki ir garām - gaidu nākamos.....