Mani laikam nobeigs rudens ar visaam no taa (viņa?) izrietošajām sekām...es pārslimoju kaut kādu tur vīrusu, tad nomocījos ar iesnām (un ar tām vienmēr sekojošo vientulības sajūtu) un tagad man sāka sāpēt kakls...
gluži neviļus gribas uzdot jautājumu - kas būs tālāk?

negribu sev atzīties, ka krāsainās lapas un sarkanu ogu atspīdumi Krišjāņa Barona ielas peļķēs nespēj atsvērt nožēlojamo pašsajūtu.......

........esmu tik parasta........