Vakar noskatījos "Stundas"...

...tagad nevaru saprast - vai mani tik ļoti ietekmēja Philip Glass, kas skanēja visu laiku te blakus, te manī, te pilnīgi visur, vai tā doma, kura mani vistiešāk uzrunāja - kāpēc mēs nemaz neievērojam, ka cilvēki blakus ir nelaimīgi...? Un vai tāpēc mums jāuzņemas atbildība par viņu dzīvēm? Un vai pareizi ir dzīvot cita dzīvi, aizmirstot par savējo? Un kuram vispār vajadzīga uzupurēšanās? Un kas vispār tādā gadījumā ir....?

Bet visumā skumjas nav no filmas, skumjas uzdzen rudensssssss...

P.S. Pilnīgi noteikti visiem iesaku noklausīties Glass komponeeto mūziku "The Hours"....kaut kas neizstāstāmi burvīgs...

P.P.S. Tas neattiecas uz tevi, Swings:)