Epilogs
Nu jau kādu laiciņu atpakaļ, kādus 10 gadus vai pat vairāk, es izlasīju Dostojevska "Brāļus Karamazovus". Pēc "Nozieguma un soda" un "Idiota" man kaut kas šajā grāmatā nepatika - vairs neatceros kas un kāpēc...Man pat liekas, ka es viņu izlasīju bez parastās aizrautības, tikai tāpēc, ka iesākta...nu jā...un tad nez kāpēc man prātā ienāca doma, ka droši vien oriģinālvalodā, respektīvi, krieviski tā droši vien būtu simtreiz baudāmāka, tāpēc es nolēmu, ka noteikti kaut kad ņemšu un izlasīšu tieši šo grāmatu krieviski. Taču izmēģinājumam paņemtā lubene krievu valodā mani atsēdināja, jo sapratu, ka krieviski lasu ar lielām grūtībām un tā labais nodoms tika nobāzts kaut kur tālākajos plauktiņos...
Tagad, kad sanāk vairāk pa mājām dzīvoties, auklējot mazo meitu, es atklāju tādu brīnumainu lietu kā audiogrāmatu un beidzot! Beidzot es to izdarīju - gan neizlasīju, tomēr noklausījos Karamazovu dzīvesstāstus krieviski un patiešām - daudz krāšņāk un aizraujošāk, nekā latviskais tulkojums! Žēl mazliet, ka epilogs bija bez ierastā "viņi visi dzīvoja ilgi un laimīgi", toties tagad varu pati pievienot epilogu kādu vien vēlos....