Šajā nedēļas nogalē gadījās aizraujošs piedzīvojums Latgalē - starp Rīgu un Jēkabpili beidzot neizturēja mans auto un sāka dīvaini uzvesties - tahometram rādot < 40 apgriezieniem un motoram dīvaini kaucot, ceturtajā ātrumā pārvietojos pa šoseju uz 20 km stundā, turklāt radot neizpratni citos braucējos, kas nesās uz vismaz 120 km... Nu lūk... Galā kaut kā nokļuvām, jo no kalna braucot lejā auto kaut kādā veidā tomēr ieskrējās un ļāvās pabraukt mazliet ātrāk, taču tapa skaidrs, ka sajūga bojājuma dēļ esmu nokāvusi arī disku, līdz ar to man nācās paļauties uz Atašienes pagasta vīriem, kuri brīvā laikā remontē savas grabažas....Un kopumā mans secinājums ir tāds - laukos dzīvo patiešām atsaucīgi cilvēki, kas visu dienu un nakti remontēja, kamēr saremontēja manu auto un par to man paprasīja Ls 20....Piecos no rīta vakar dabūju celties, lai tiktu uz galvaspilsētu un piedevām izbaudīt visus tos labumus, ko pārējie autovadītāji, nīkstot bezgalīgos sastrēgumos. Toties beidzot pārliecinājos, ka vienai braukt ar auto pa centru nemaz nav tik nāvējoši...