nākamās paaudzes talanti
kursa darba vajadzībām aizklamburēju uz savu veco skolu (tiesa, neko veca un ar pamatīgi restaurētu fasādi). nekā no nostaļģiskām atmiņām, tikai izbrīna pilnas acis. nesūda es vairs tur nepazīstu, kas tur mācās, izņemot ņirdzīgākos eksemplārus, par kuriem ņirdzu, kad es vēl tur mācījos, piem., Dzejnieks, Raimoška un vel trešdaļducis kuriem nekad neesmu zinājis vārdus. varbūt, ka arī esmu zinājis, bet tagad, noteikti, esmu aizmirsis. plus vēl nākuši jauni eksemplāri klāt. arī tiem es nezinu vārdus, bet vajadzēja pajautāt. jautāsiet, ar ko gan tie manās acīs salveni? tie (2 klasesbiedri) pie stundu saraksta noplēš vismaz 1/2 metru garu fluorizētu zobu diegu un iestūķē vienā nāsī, tad klepodami, ar asarām acīs mēģina iestūķēto galu iešņaukt deguna dobumā un dabūt ārā pa muti. tas bija varenskaisti, kad viņi iebāzuši mutē delnu mēģina sataustīt diega galu, vienlaicīgi šņaucot to iekšā caur degunu. atcerieties, tie nav profesionāļi, bet tikai parasti 6. klases skolnieki. viņi sasodīti centās, slepdami no skolotājiem, diega galu, kas karājas no nāss. vienu gan pieķēra, aizveda nostāk no skatītāju acīm. pēc tam, kā viņš pats izteicās, nekas jau nebija, tikai diegu atņēma. Ha, muļķa skolotāji, nezina ka kabatā viņam vesels rullītis. tā turpinot, ar to vajadzētu pietikt veselam mēnesim. Lūk, potenciāls, kas jau laikus rezervējuši savu vakanci talantu fabrikā! B.Ripa, es tev varu izdarīt pakalpojumu, uzzināt viņu id un telefona numuru! ja interesē, let me know!

kad mēs augām, tā nebija!