Man bija jocīgi sapņi vasarā, kādi trīs. Tas ir daudz, jo parasti es vispār neatceros, ko un vai esmu sapņojusi. Vienu jau esmu pamanījusies aizmirst, tā ka tagad paliek tikai divi.

Pirmajam varētu būt saistība ar Džonu. Es pārgulēju ar sievieti un paliku stāvoklī. Jā. Tad kāda cita sieviete, kas sapnī bija mana māte, veda mani pirkt drēbes gaidību laikam. Pamodos panikā, protams. Slikti, ka neesmu piefiksējusi, kad tika radīts Džons un kad bija šis sapnis, beeet... tas varētu to kaut kā izskaidrot.

Tad es atkal mācījos, Latvijā. Joprojām dzīvoju pie aizbildņiem. Bet es sapņos vienmēr tur dzīvoju, tajā mājā Kauguros. Man parasti ir ap 18 gadiem un es nezinu, ko darīt, kad man paliks 18 un kur es tad iešu un ko darīšu. Tad viņi atļauj man palikt un tur dzīvot, līdz nostāšos uz savām kājām. Hah. Man paveicās ar to, ka no viņiem laicīgi aizgāju. Jo viņi nebūtu ar mani tā auklējušies. Un tad būtu bijis dirsā. Kā Marinai, kurai 18 gadu vecumā iedeva (burtiski) sapelējušu dzīvokli bez logiem un durvīm un 300 eiro un pateica, lai notinas.

Anyway, es atkal mācījos vai studēju un tur bija tāda kā spoguļzāle. Es tur iegāju un atspulgā man blakus stāvēja sieviete. Pievilcīga, ap 40-50, ar taisniem, blondiem matiem līdz pleciem, melnbaltā blūzē un melnās biksēs, a bit businesslike. Paskatījos apkārt, bet telpā neviena cita nebija. Gāju tur vairākas reizes, lai skatītos, un viņa vienmēr stāvēja man blakus. Pamodos pārsvīdusi un pārbijusies, jo tas likās tik ļoti pa īstam.

Nez, nekad neesmu viņu satikusi, man nav ne jausmas, kas tā tāda varēja būt. Pēc tam M. teica, ka redzot blondu sievieti gaišās drānās, viņa vēlot man tikai labu. Bet tas man savukārt saistās ar Liepāju. Tur bija veca māja, kam viens sāns jau iebrucis, un tur bija arī milzīgs, aizaudzis dārzs. Man ļoti patika tur iet spēlēties un dzīvoties. Kādu vakaru redzēju tajās drupās vecu sievieti garā, baltā naktskreklā un gariem, baltiem matiem. Viņa kaut ko lalināja un izskatījās tik acīmredzami jukusi, ka es ļoti ātri pamuku no turienes un kādu laiciņu atpakaļ negāju. Bet šis man sazin kāpēc asociējas ar viņu.

Ak un par šo tēmu L. bija sapnis, kad vēl dzīvojām kopā un es izdomāju paspēlēties ar kapa zemi. Viņš tonakt sapņoja, ka pie mums nākuši cilvēki un nesuši man lietas, bet tas viss neesot bijis tas, kas licies esam. Viņi saģērbuši mani kāzu kleitā un sapucējuši, bet tās neesot bijušas man domātas drēbes un rotas, tas viss esot bijis galīgi un pavisam feiki. Man palika diezgan nelabi ap dūšu, šito dzirdot. Ak, un no tā visa nekas, protams, neiznāca.

Vasarā, kad salasījos Robin Artisson, pasāku vakaros dzert pa krūzītei vībotņu tējas, lai sapņi spilgtāki un vieglāk tos atcerēties. Ilgi es to neturpināju, bet vienu atceros gan, un tajā figurēja S. un dažas citas manas vecās kursabiedrenes. Mēs bijām bārā kaut kādā citā pilsētā. Bija nakts un viņa bija tik skaista - garā, melnā samta kleitā, melniem, uz augšu saņemtiem matiem un bālu ādu. Tad kādā brīdī viņa pazuda, un mēs visu nakti viņu gaidījām un meklējām. Kad sagaidījām, bija jau rīts, dziedāja gailis un party was over.