Nevēlos kļūt pašpietiekama un staigāt pa virvi kaut kur augšā virs citu galvām, visu laiku baidoties, ka nenokrītu. Gribas tepat uz zemes, un lai mākoņsajūta būtu.
Tikai kaut kur dziļākā kaktiņā domāju, ka ir par vēlu gribēt šos mākoņus. Pārāk jau dzīvi jūtu, lai spētu apmaldīties mākoņos, bet gribētos.
Vēl vairāk gribētos, lai kāds man uzticas, tā, lai nebūtu nekas jāpierāda vai jātaisnojas, lai uzticas un viss. Tikai kaut kur dziļākā kaktiņā domāju, vai maz kāds ir spējīgs tā uzticēties.
Ik cilvēks ir cilvēkā vīlies, šis cilvēks, kurā vīlies, var būt arī katrs pats, un kur nu vairs..
Nu ja.