I
mani varoņi - fotogrāfs no Alūksnes un vefietis ballē. Par šiem abiem vispār smiekli nenāca, dzirdēju, ka zālē smejas.
Par bibliotekāri un Krūmiņa tēloto džeku gan pārsmējos, tur gan smeldze arī, bet riktīgi smieklīgi bija. Tā bibliotekāre, es nevaru.

vefietis norunāja tekstu par ābelēm līdzīgi, ko pateicu vasarnīcas meistaram, kurš piesējās, kāpēc man vajag ābeles, ja reiz ābolus gandrīz vai neēdu.
teicu tāpat kā vefietis, ka ābeles ir vajadzīgas ziedu dēļ, un vajag arī putniem. vefietis pateica skaistāk, ka ziedi ābeles ceļ debesīs, bet āboli velk pie zemes.

II
zivs, kāpēc randiņiem vajag naudu. izrādē vispār neviens neiztērēja ne centa tajos randiņos.


III

2007. vs 2025. Novecošana, mhm, bet teikšu bibliotekāres vārdiem: "Nu tas tā"