man ir ļoti grūti sadzīvē. cilvēki runā ar mani, bet viss skan man pāri. viss liekas kā klabēšana, kas uz mani neattiecas.
tikai, kad paaicināja dārzā salasīt tulpes, tas likās, ka tas ir tas, kas vajadzīgs. tur bija arī pienenes saulē un mazās baltās. sarkanās tulpes svilināja to dārzu Teikā.
mīlestība, ko jūtu pret vienu, ir transformējusies, un es vairs nejūtos, ka tā esmu es. bezsvara stāvoklis, ka nebūtu žēl arī nomirt, kā man te sākotnēji novēlēja.
es tiešām tagad varētu nomirt, un tā būtu tīra mīlestība.
man tā iepriekš bijis reiz Alpos, tur bija tik skaisti, ka vēlējos nomirt. tas ir kaut kas dievišķīgs.