"kad svars bija lielāks".
tas iepriekšējais komentārs bija drausmīgi savāds laikam(?).
Tev jau droši vien draudzeņu daudz, bet es arī nemaz nepretendēju uz šādu statusu, jo nemāku draudzēties. pat no bērnības neatceros, ka dikti būtu pratusi.
man vienkārši bieži ir tāda vientulīga sajūta dzīvē. vispār. tad es eju staigāt, jo liekas, ka tas palīdz. nekur jau tālu, bet ātrā tempā. reizēm tikai ir tā, ka visu gribas ievērot. tad eju lēnāk.
ā, un es dzīvē neesmu tik jocīga, kā te rakstu. es esmu parasta, kautrīga un man bieži nav, ko teikt.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: