es, līdzatkarīga būdama, viņam atkal ļautu būt, kā bija.
bet viņa "liktenīgā sieviete" izsauca viņam policiju, es nebūtu, jo svētdien bija jērs. taču viņš aizvien vairāk mani nicināja. gandrīz tikpat ļoti kā savu īsto ģimeni.
viņa "liktenīgā sieviete" nemaz nezina, ka ir viņa "liktenīgā sieviete", šausminājās, kad teicu, ka apciemotu šo slimnīcā, ja piezvanītu. neapciemošu. vairs jau ne.
viņa tiešām ir liktenīgā sieviete, jo viņas dēļ izjuka mana un eižena dīvainā draudzībiņa.
tas ir brīnišķīgi, pat ja šobrīd ir bēdīgi.
viss ir tik trausls ledus, bet ledus. kūst, lūzt un saldē. pēc tam pārvēršas ūdenī un aiztek. vai veldzē. vienalga.
bet atceros prieku. man patika Jāņu diena. pēdējā jaukā.
viss.