mēģinu ielīst šizas smadzenēs un saprast, kāpēc bija man jāsūta audio, kur mani nodirš, un stāsta, cik draudzene kolosāla. viņa ir tāda, kas tiešām visiem patīk, bet es esmu tāda, kas retajam. kāpēc to bija vēl speciāli jāuzsver? taču tas ir arī labi, jo nevar tak visu laiku glaimot. zinot patiesību, man jābūt vieglāk aizdzīt parazītu.
kad satikšu, rādīs skumju seju; bet es vairs neticēšu.