biju neredzīgajos Juri Simanoviču klausīties, pēc tam uz Alfu. tur izglābu vienu nabadziņu, samaksājot par bulciņu, un atstājos 1.50
atlikumu, jo iedomājos, ka varbūt arī viņam līdz invaliditātes pensijai tālu, skrēju prom, lai viņam nav neērti. apsargi priecājās, jo viņiem mazāk darba. viņš to bulciņu bija nozadzis.
pasaulei reizēm jābūt jaukai vietai.