mans tēvs ir miris, un māte cenšas mani pārliecināt, ka tēvs mani nemīlēja, jo negribēja.
var jau būt, ka negribēja, bet mīlēja.
mīlestību taču jūt, nevis izdomā.

tikko ienāca manā istabā un teica, kāda tā Kristīne muļķe, ka negāja pie Akmentiņa. Saku, ka negāja pie Akmentiņa, jo mīlēja Edgaru. Jā, bet tāda muļķe, dzērājs nemainīsies. es jau apprecējos ar 2 dzērājiem. saku, ka tu nekad tēvu nemīlēji. mīlejusi gan, jo tad jau neprecētu. saku, nu, viņš tevi arī mīlēja, nē, neesot mīlejis. saku, baigi neizskatījās, ka tu viņu mīlētu. mamma uzreiz: tevi viņš arī negribēja! Saku, bet tieši viņš ar mani bērnībā ņēmās, un visu mūžu sajutu tēva mīlestību. māte aizcirta durvis.

dažas mātes laikam greizsirdīgas uz meitām.

ejiet visi dirst.

esmu augusi debīlā vidē. fiziski man nav darīts pāri, neesmu sista, uz mani nav bļauts. taču vecāku savatarpēji nenormālā uzvedība mani tā ir traumejusi, ka esmu vienkārši dzīvei nederīga.

nu, nav visiem jākļūst par vecākiem.

bet man vislabāk ir vienai.