Es pat dienā pilsētā diez ko neorientējos. Mežā neorientējos, bet eju kā sajūtas liek iet, un atrodu ceļu.
Kad kādā kompānijā aizeju sēnēs, tad es parasti esmu tā, kas apmaldās, un atrodu ceļu, lai gan neko neatceros, vienkārši jūtu, kur jāiet.
Reiz ar kolēģiem bijām sēnēs, biju jauns darbinieks, apmaldījos, un grāmatvede bija jautājusi citiem: Vai tā govs, nez, ir uzticams darbinieks?