Džinksētie Brāļi Ziemeļi: Epilogs?

Kas notika ar Ziemeļu leģendāro „Putnu mājas ierakstu”? Ir viegli uzdot jautājumu, uz kuru ir grūti atbildēt...

Tātad 90-tā gada pavasarī Eduards atgriezās Amerikā ar visām lentām, lai veiktu ieraksta masteringu un pavairošanu. Lidojot ar vienmotora lidmašīnu no Čikāgas uz Koloradospringsu (kur atradās studija), tā iekļuva negaisā. Lidmašīnu atrada pēc trim dienām kalnu aizā, neviens nebija izdzīvojis. Lai arī ieraksta lentas neviens rūpīgi nemeklēja, lidmašīnas vrakā tās starp mantām neatrada.

Pēc paziņojuma par šādu nelaimi, viens no brāļiem piedzīvoja nervu sabrukumu, turklāt abi pārtrauca aktīvi muzicēt. 2003. gadā labākos medību laukos devās arī skaņu tehniķis Alvis – iespējams viņi abi ar Edvardu tad nu atkal klausās brāļu ierakstu.

            Vēl tagad ik pa brīdim parādās it kā uzietais leģendārā „Putnu mājas” ieraksta materiāls. Līdz šim gan tie ir bijuši kādas maz zināmas folk-roka grupas demo ieraksti vai pašu Brāļu Ziemeļu ārkārtīgi sliktas kvalitātes koncertieraksti.

---

Kāpēc šo rakstīju? Pirmkārt, tas ir visai interesants stāsts. Otrkārt, nemanot ir pagājuši jau 20 gadi kopš šī noslēpumainā „Putnu mājas ieraksta”. Treškārt, Brāļi Ziemeļi atkal ir atgriezušies, lai rakstītu albumu!

Bet ceturtkārt, tā ir arī daļa manu bērnības atmiņu, daļa no tā neizskaidrojamā, mistiskā pagātnes saldi sērīgā sentimenta. Brāļu Ziemeļu leģenda man joprojām ir dzīva arī šodien.

Nav zināms, vai kāda no „Putnu mājas ieraksta” dziesmām tiks iekļauta gaidāmajā albumā. Tā pagaidām vienīgā dzirdētā - „Brienot tumsu" – gan ir tikai nedaudz virs LR2 līmeņa... Bet varbūt arī tā ir kārtējā Brāļu Ziemeļu mistērija – iedot ko vienkāršu un pieticīgu... pirms atgriezties ar ko pavisam ģeniālu? To arī vēlētu viņiem; tāpat visiem – nākamajā gadā izdarīt ko paveikt ko patiešām spēcīgu, labu & nozīmīgu, kas nav izdevies visā iepriekšējā dzīvē.

Džinksētie Brāļi Ziemeļi: III daļa – Ieraksts

Ierakstam sākotnēji tikušas gatavotas 12 dziesmas (arī tas pats „Sniedziņš” un „Uz šīs planētas”). Brāļi Ziemeļi ievākušies lauku mājās apmēram 2 nedēļas pirms ieraksta. Šinī laikā tapušas vēl divas dziesmas. Kopā ar viņiem plašajā viensētā dzīvojis vienīgi Eduards. Paralēli ieraksta aprīkojuma iekārtošanai un mēģinājumiem visi klausījušies Edvarda atvesto mūziku no viņa plašu kolekcijas. Īpaši daudz tikuši spēlēti 60-to gadu psihedēliskā folka un protesta dziesminieku ieraksti, ko Eduards brāļiem tulkojis. Tāpat arī 60-to pop/roka klasika. Bez Bītliem (īpaši „zilā” perioda) neiztikuši ne dienas. Ik pārdienas gājuši garās tūrisma pastaigās. Vienreiz devušies arī medībās.

Otrs skaņu tehniķis Alvis ieradies tikai konkrētos laikos ierakstu dienās. Atvedis pārtiku un citas nepieciešamās lietas, kas nebijušas krietni sagādātajos krājumos. Reiz vēlu vakarā Eduards ar brāļiem runājis, ka rītdien „vajadzēs ēst lietas”. Netieši bijis saprotams, ka runa ir par kādām īpašām sēnēm vai augiem.

Tās divas dziesmas, ko brāļi sacerējuši jau dzīvojot viensētā, bijušas pašas dīvainākās, ko līdz šim nācies dzirdēt. Bijušas līdzīgas kā bītlu „Strawberry fields forever” vai sākuma Pink Floyd.

Pats ieraksts noritējis 90-tā gada februārī-martā. Vietā ko saukuši par "Putnu māju". Kopumā izmantoti apmēram mūzikas 20 instrumenti. Arī pats Eduards iespēlējis blokflautu, vargānu un havajiešu(lap-steel) ģitāru, kā arī nodarbojies ar skaņu efektu veidošanu.

Alvis un ieraksta veidotājs Eduards (no labās)

Ierakstītais materiāls dziesmu un aranžējumu ziņā bijis ļoti tuvs 60-to gadu klasikai. Visi teksti, protams, bijuši latviski. Turklāt tādi, kuru drosme, tiešums un dziļums vēl tagad šķiet „kaut kas mistisks”. Ja ziniet Akurateres "Manai tautai", idejai vajadzētu būt skaidrai. Nosaukums domāts ilgi. Pēdējie varianti bijuši „Dziesmas dvēselei no putna lidojuma” vai vienkāršais „Dziesmas Latvijai”.

Ne tehniķis Alvis, ne paši brāļi ieraksta gala variantu tā arī nav dzirdējuši. Lai arī liela daļa materiāla miksēšanas pabeigta turpat lauku mājā, atlicis vēl masterings un šādas tādas pielabošanas. Visbeidzot Eduards viens ar gatavo materiālu devies atpakaļ pāri okeānam, lai pilnībā pabeigtu ierakstu. Tā arī neatgriežoties.

(Epilogs sekos)

Džinksētie Brāļi Ziemeļi: II daļa – Gatavošanās ierakstam

            Pēc uzvaras tajā Mikrofonā brāļiem bija visai daudz piedāvājumu no dažādām – lielām un arī pilnīgajām kaktu ierakstu kompānijām. Tomēr dažādu iemeslu dēļ neviens nebija īsti pieņemams. Tomēr Ziemeļi paralēli turpināja rakstīt & noslīpēt dziesmas gaidāmajam ierakstam. Organizēja koncertturneju (arī pa ārzemēm). No ierakstam gatavotā materiāla setlistā toreiz bijušas labi ja 3 dziesmas. Turnejā ASV pa Amerikas latviešu kultūras „tempļiem” izveidojās kontakts ar tolaik visnotaļ atzītu folk/roka ierakstu inženieri un producentu Eduardu (kas pats bija emigrācijas latvietis). Eduards ātri atrada kopēju valodu ar abiem brāļiem, piedāvājot veikt ierakstu.

            Nosacījumu bijuši tik izdevīgi, ka atteikties šķita tīrā muļķība. Līgumā kā ieraksta sagatavošanas un pēcapstrādes laiks bija minēts gads, ar ne to mazāko ierakstam atvēlēto summu. Vienīgais nosacījums no brāļu puses bijis, ka ierakstam jānotiek Latvijā, kam Eduards pēc neilgām diskusijām piekritis.

            Daudz ko no nepieciešamās aparatūras toreizējā LPSR agonijas haosā dabūt nav bijis iespējams. Gan analogā 24-celiņu miksēšanas pults, gan lampu pastiprinātāji, mikrofoni, audio-efektu „kastes” tika vestas no Amerikas. Arī kvalitatīvas lentas ierakstam & daļa instrumentu ceļojušas pāri okeānam. Tā Ziemeļi tikuši pie trijām Martin ģitārām.

            Pēc vairākām „ekspedīcijām” tika noskatītas lauku mājas, kurā plānoja veikt ierakstu. Sagatavošanas periodā vairāku dziesmu demo versijas bez tika ierakstītas arī parastā studijā. Pēc kāda no studijas darbinieka atmiņām, brāļi ieradušies vēlu vakarā kopā ar Eduardu un divām akustiskajām ģitārām, uzskaņojuši ģitāras, apmēram stundas laikā, vienā piegājienā ierakstījuši „spēcīgākās dziesmas kādas savu mūžu biju dzirdējis”, paņēmuši lentu ar ierakstu, atvadījušies un aizgājuši.

 Uz šīs planētas

Šī ir viena no divām dziesmām, kas palikušas uz rezerves lentas (kuras ierakstu tehniķis izdomājis ieslēgt neilgi pirms ieraksta beigām). Ironiski, bet šīs abas toreiz šķitušas „vājākās” no visām dzirdētajām.

            Nākamais – pats ieraksts – šķiet tik mistisks, ka to aprakstīt parastā veidā šķiet visai neiespējami.

Džinksētie Brāļi Ziemeļi: I daļa

Runājām par viena laba drauga vienu kaimiņu, kurš nesen izspārdīja & izbļaustīja visu trepju telpu klusā koka mājā. Par to, kā viss labais reāli ātri beidzas. Arī bezdievīgi labs smelstiņš. Par to, kā šis Sagurušais laternu gaismā velkas mājās aizkustinoši skaistā ziemas naktī, raud un... un dzied Brāļu Ziemeļu "Uzsniga sniedziņš balts...". It kā nekas sevišķs, bet nu man tā šķiet nemērā gruzīga dziesma... gan jau arī tam vientuļam cilvēkam pēc īsajiem laimes brīžiem...

---

            Tālāk runājām tikai par Brāļiem Ziemeļiem. Kad man bija kādi 5 gadi, vietējā bijušā kolhoza kultūrsnamā šiem bija koncis. Tie brāļi ļoti sirsnīgi dziedāja, un man bija pat puķes priekš viņiem. Protams, visu sajaucu & iedevu nevis vienu katram, bet tam vienam brālim 2 puķes... & tas otrs teica: "nu tā kā uz kapiem..."

Jāatzīst, tā jau arī bija, līdz kādiem 7 gadiem es vairāk uz bērēm/kapiem mēdzu staigāt nekā pa kultūrsnamiem. Nopietni. 

Bet galu galā, tie taču bija Brāļi Ziemeļi. Viņiem nav humora izjūtas. Vismaz toreiz nebija. Tādi kā Joy Division tikai latvieši & dzied par sniegu nevis "mīlas saplēstajiem". Citādāk viņi pavisam izkritīs no tēla.

            Bet tas viss ir vesela stāsta vērts, kāpēc Brāļi Ziemeļi ir(bija) gandrīz Latvijas Joy Division, bet nekļuva par Brāļi-Dilani-satiek-Bītlus.

Nu jā, viņi bija uzvarējuši tajā Mikrofonā, 87-ajā. Ar to „sniedziņa dziesmu” protams. Bet līdz pat 90-tajam neko nebija ierakstījuši.

II & III daļā par to, kā Brāļi Ziemeļi ierakstīja iespējams izcilāko, patiesāko un smeldzīgāko albumu LV vēsturē. Un kur tas pazuda...