gonzokidd

Džinksētie Brāļi Ziemeļi: II daļa – Gatavošanās ierakstam

            Pēc uzvaras tajā Mikrofonā brāļiem bija visai daudz piedāvājumu no dažādām – lielām un arī pilnīgajām kaktu ierakstu kompānijām. Tomēr dažādu iemeslu dēļ neviens nebija īsti pieņemams. Tomēr Ziemeļi paralēli turpināja rakstīt & noslīpēt dziesmas gaidāmajam ierakstam. Organizēja koncertturneju (arī pa ārzemēm). No ierakstam gatavotā materiāla setlistā toreiz bijušas labi ja 3 dziesmas. Turnejā ASV pa Amerikas latviešu kultūras „tempļiem” izveidojās kontakts ar tolaik visnotaļ atzītu folk/roka ierakstu inženieri un producentu Eduardu (kas pats bija emigrācijas latvietis). Eduards ātri atrada kopēju valodu ar abiem brāļiem, piedāvājot veikt ierakstu.

            Nosacījumu bijuši tik izdevīgi, ka atteikties šķita tīrā muļķība. Līgumā kā ieraksta sagatavošanas un pēcapstrādes laiks bija minēts gads, ar ne to mazāko ierakstam atvēlēto summu. Vienīgais nosacījums no brāļu puses bijis, ka ierakstam jānotiek Latvijā, kam Eduards pēc neilgām diskusijām piekritis.

            Daudz ko no nepieciešamās aparatūras toreizējā LPSR agonijas haosā dabūt nav bijis iespējams. Gan analogā 24-celiņu miksēšanas pults, gan lampu pastiprinātāji, mikrofoni, audio-efektu „kastes” tika vestas no Amerikas. Arī kvalitatīvas lentas ierakstam & daļa instrumentu ceļojušas pāri okeānam. Tā Ziemeļi tikuši pie trijām Martin ģitārām.

            Pēc vairākām „ekspedīcijām” tika noskatītas lauku mājas, kurā plānoja veikt ierakstu. Sagatavošanas periodā vairāku dziesmu demo versijas bez tika ierakstītas arī parastā studijā. Pēc kāda no studijas darbinieka atmiņām, brāļi ieradušies vēlu vakarā kopā ar Eduardu un divām akustiskajām ģitārām, uzskaņojuši ģitāras, apmēram stundas laikā, vienā piegājienā ierakstījuši „spēcīgākās dziesmas kādas savu mūžu biju dzirdējis”, paņēmuši lentu ar ierakstu, atvadījušies un aizgājuši.

 Uz šīs planētas

Šī ir viena no divām dziesmām, kas palikušas uz rezerves lentas (kuras ierakstu tehniķis izdomājis ieslēgt neilgi pirms ieraksta beigām). Ironiski, bet šīs abas toreiz šķitušas „vājākās” no visām dzirdētajām.

            Nākamais – pats ieraksts – šķiet tik mistisks, ka to aprakstīt parastā veidā šķiet visai neiespējami.