| sūrā gaidīšanas skola |
[Sep. 22nd, 2011|01:31 pm] |
| [ | skaņu celiņš |
| | Swans - No WordsNo Thoughts | ] |
Varētu teikt, ka lielākās psiho-traumas, šīzes & paranojas saasināšanās man sākušās no dažādas zortes gaidīšanām.
Arī tagad, kad dzīve nepārtraukti notiek off-bītā (~15 sitieni minūtē), tas ir tāds kā pie pakaļas piekarināts espanders, kuru stiep stiep, tad noliecies uz mutes dubļos & stiep atkal. Pa brīžam tas sūds espanders velkas kā nāve, brīžam kā dzīve, tad atkal stiep & nes viņu bezmaz kā kādu mīļāko lietu pasaulē.
Kaut kas joprojām neļauj paņemt duncīti ar spožo asmentiņu & pārgriezt reizi par visām reizēm šim gumijas preteklim rīkli. Nu es gan zinu, "kas", bet darbs pie tā iet kā ar piesmeltiem gumijniekiem pa dūņām.
|
|
|
| sešpadsmitdaļa satori |
[Sep. 17th, 2011|09:08 pm] |
| [ | skaņu celiņš |
| | Harvestman | ] |
Pēdējā laikā man atkal iepatīkas spēlēt ģitāru.
|
|
|
| |
[Sep. 12th, 2011|12:13 pm] |
| [ | skaņu celiņš |
| | Mežs, jūra, ugnskurs, uc | ] |
Robežas & Atbildība
|
|
|
| cilvēks / bezgalību |
[Sep. 7th, 2011|10:35 pm] |
Ar katru mirkšķienu, katru pukstu, katru sīcienu, drebienu, ieelpu, izeplu, vārdu, nevārdu, domu, nedomu, caurviju, iekšup-viju, ar katru lejup-spirāli, katru gaismas uz-viju, katru nakti tas(?) aiziet arvien tālāk.
___
|
|
|
| daba zin |
[Sep. 7th, 2011|08:20 pm] |
| [ | skaņu celiņš |
| | Neurosis - Falling Unknown | ] |
Šodien ar ričuku biju iebraucis dziļāk mežā.
Pār ceļu lēnām pāri slīdēja pusaugu odze. "Kod man, Odze," es teicu, gāju viņai pakaļ pa sūnām, bet viņa negribēja kost.
Meža celiņa malā auga gatava, paliela mušmire. Es apēdu kādu gabalu. Arī brūklenes & pārgatavojušās mellenes.
Mežā uzdūros diezgan daudzām mašīnām. Vienā iekšā bija tetovēti kaili cilvēki.
Mazliet vēlāk apsēdos, atspiedis muguru pret priedes ādu. Devos meditācijā, lūkojot viršu ziedus & klausoties, kā izcirtumā ietriecas vējš.
Es domāju par nevērtējošo īsto Gaismu. Kādos gan ceļos viņa mūs nes.
|
|
|
| We are all pure flame inside |
[Sep. 1st, 2011|09:48 pm] |
| [ | skaņu celiņš |
| | Neurosis - Purify | ] |
Man šķiet, ka Neurosis teksti ir tik svarīgi, ka nevar būt nākuši (tikai) no šīs pasaules.
Katrā ziņā, tie kalpo par nozīmīgu pretargumentu jebkuram dvēseles, garīguma, pirms/pēc, par mums Augstāku-zemāku spēku/pasauļu noliedzējam. Visiem, kas nepieļauj zināšanu iegūšanas iespēju ārpus intelekta, empīriskas pieredzes vai nejaušības.
Kā jau jebkura īsta dzeja.
Un vēl - kalpo par labu pretargumentu jebkuram pašmāju rokmūzikas "poētam", kas iedomājies, ka spēj rakstīt jaudīgus, plašākai auditorijai domātus dziesmu tekstus angliski.
|
|
|
| huiui |
[Aug. 28th, 2011|02:24 pm] |
Ir tik stūlba sajūta visu laiku spolējot (šķietami) uz vietas. Gribās pilnīgi izslēgt motoru, izkāpt & aizpeldēt ārēs & sfērās līdz ar rīta miglu.
|
|
|
| visskaistākā stalkere |
[Aug. 27th, 2011|01:39 pm] |
| [ | skaņu celiņš |
| | Menuets - Viņi... | ] |
Jau kādus četrus gadus mani burtiski vajā "Viņi dejoja vienu vasaru". Tā ka visādos rādiō, tēvē, nākot no kustamiem & nekustamiem īpašumiem, jauši vai nejauši uzliekoties visādos pleijeros.
Dziesma jau pati par sevi nenoliedzami skaista, smeldzīga bez visādas pārsālītas patētikas, skaisti aranžēta un tā. Bet dažādu iekšēju & ap mani bijušu/esošu apstākļu ietekmē tā sajūta ir tāda... mazliet spīdzinoša & mentāla.
|
|
|
| upe |
[Aug. 25th, 2011|03:48 pm] |
| [ | skaņu celiņš |
| | Ictus - Los restos de la esfera | ] |
Upes brauciens izdevās tāds dzīvi apliecinošs. Divām dienām bez neviena cilvēka tomēr piemīt liela vērtība.
Tāds neliterāras kopsavilkums upei pa straumi:
Laivu vīrs mūs aizveda gandrīz līdz Abavrumbai. Pirms brauciena vēl nošļūcu pa dubļaino krastu & iemaucos līdz vidum upē. Nākamās 10 stundas bija slapjas kā rasā pazuduša esīža vēders. Lietus beidza ap 8iem vakarā. Abavas līmenis bija vēlīgi augsts, arī nelielās krācītes piešāva savu jautrību. Ugunskuru upesmalā vakarā gan pieradināju, bet nosargāt bija pagrūtāk. Nākamā diena atkal pilnīgs pretstats - saule glāsta, bet nikni bez gala. Un diena mistikas pilna. Pilnīgā nekurienē uzgājām daļēji pamestu telšu vietu; uz šņores sakārtas drēbes (tur 5 pilnīgi baltas zeķītes un tā), pusizēsta paika, divas sabrauktas/sabradātas teltis, kurās iekšā kaut kas smags (izrādījās divi nenormāli piemirkuši biezie guļammaisi). Ventai pret straumi mēģinājām sasniegt to vietu, kur pirms diviem gadiem padzīvojām mežā. Pēc 3 km gan atlikām to citai reizei. Pie Abavas grīvas nesanāca uziet Abavmuižas pamesto kapsētu ar krustakmeni, Pavenšu pilskalnu skatījām no laivas, toties atradām naktsmītni zem 3 ozoliem, ar sevišķi milzīgiem zirnekļtīkliem, abos virzienos upei kursējošai maluzvejnieku-ķerstītāju-patruļai & krēslas stundā jandāliņu tuvumā taisošiem mežacūķiem. Piestājot krastā, bija tāds troksnis, it kā kāds ko pamestu/nomestu & ielaistos krūmos. Pie ugunskura vietas zem ozoliem stāvēja kārtīgi noliktas baltas Pumas botas (tiesa jau labi daudz lietu sasūkušās). Nākamā dienā vēl pa Ventu & Nabes ezeriem, pa Saldu, ekspedīcijā uz-ap-iekšā Svētes ezerā, bezgalības zīmes maršrutā cauri Pokaiņu mežiem. Un mājup, lūkojot kā vēl mijkrēšļa stundā turpinās ražas novākašana, līdzenumos visās pamalēs mirgojot kombainu lākturiem & ceļoties to atstātajām putekļu mākoņu astēm.
|
|
|
| |
[Aug. 20th, 2011|05:48 pm] |
„Vācijas paviljons Venēcijas
biennālē parādīja Rietumu kultūras pašreizējo sajūtu. Lūgšanu pozā uz ceļiem:
dodiet mums kādu apjēgu, gaismas staru, ticības graudu, kā dzīvot tālāk. Paviljons
bija iekārtots kā katedrāle ar ticību centrā. Ne tikai sakrālā izpratnē. Kas
vispār ir māksla XX un XXI gadsimtā? Tā ir ticība noteiktām idejām. Ja ticība zūd,
Rietumu domāšanā viss apstājas. Tā bija spilgta metafora – liels, izmisīgs jautājums.”
(No sarunas ar Ingu Šteimani, Kultūras Diena, 12.08.2011., 3.lpp.)
|
|
|
| |
[Aug. 20th, 2011|01:06 pm] |
| [ | skaņu celiņš |
| | Ocoai - Babble | ] |
Lūk, tas man joprojām ir baigākā mistika par sapņiem -
kāpēc būtībā vienmēr sapņos, cenšoties skriet, tas iznāk tik tizli, kleini vai piepūles pilni. Nu tā kā pa ūdeni, sniegu vai ar pakaļpusē piekabinātiem nenormāli gariem espanderiem. Un paskriet tad var tikai ar tādiem maziem persik-geišu-teciņ-solīšiem vai arī tādiem slimiem, lēniem lēkšiem.
Manuprāt, fenomens, kas prasa izskaidrojumu.
|
|
|
| Divi skati |
[Aug. 19th, 2011|11:40 pm] |
| [ | skaņu celiņš |
| | Sir Richard Bishop | ] |
Pēdējā laikā divreiz ir bijis
tāds kā klikšķis, tāda kā astotdaļa satori ikdienišķos brīžos, kas tomēr radījis
ne-ikdienišķu pēcsajūtu.
1.
skats: ir
mazliet aptumšota lauku virtuve, aiz kuras loga ir dārzs ar sētu, kurai otrā
pusē aug liepa. Pie galda sēž divi jauni cilvēki – puisis & meitene. Abās
pusēs galdam sēž divi vecākās paaudzes cilvēki – vecs vīrs ar sievu. Visi ir ģērbušies
vienkāršās darba drēbēs & ēd pašu vāktu & gatavotu lauku ēdienu.
2.
skats: ir
pusdienlaiks & mazpilsētas iela. Dārzā pašā ielas malā stāv pavecāks vīrs.
Pie viņa kājām ir garlaicības & pāri plūstošas vienaldzības mākts kaķēns.
Un arī takšveidīgs, pazems suņuks, kura gudro skatienu mazliet kliedē spilgtā saule
& vecuma smagme. Tajā brīdī garām iet vīrs melnā ar ģitāru.
|
|
|
| |
[Aug. 17th, 2011|11:05 am] |
Viss sākas no klusuma. Tomēr ir svarīgi, kā & ar ko mēs, jūs vai Tu no šī klusuma izej.
|
|
|
| tāda savādā šīgada apcere |
[Aug. 13th, 2011|01:57 am] |
|
|
|
| (?) |
[Aug. 10th, 2011|11:30 pm] |
Dzīve ir viens liels spēļlaukums, bet ko, pie Budas papēža, iesākt ar tiem, kuri spēlēties negrib.
|
|
|
| brīdī mājup |
[Aug. 4th, 2011|05:52 pm] |
9 Ì ¸
upe iet un upe klusē
es vēl esmu šajā pusē
nokrīt balsis purvos
sausos
es vēl esmu es vēl
klausos
kāds pa krēslu iet ar
lāpu
es vēl esmu es vēl sāpu
(Knuts Skujenieks)
|
|
|
| par pers.īpatnībām |
[Jul. 17th, 2011|04:36 pm] |
Šķiet, visvairāk es vēlētos sevī pārvarēt visu to iekšējo smagnējību, grūtsirdību, kā arī neticību/neuzticēšanos sev & apkārtējiem. Pat esot kopā ar tuvākajiem, kaut vai tālu disonējošā fonā, bet tas viss ir jūtams.
Labi apzinos, ka tie melnie pleķi man reizēm līp klāt kā magnēti. Kad pāri iet kārtējais vilnis, viņi man aplīp. Un tad atkal tik daudz radošās enerģijas (uzmanības, laika, fiziskā spēka, garīgo centienu) aiziet, lai viņus "nokratītu" nostim vai "noskalotu" enerģiju atejā.
|
|
|
| pēc diskusijas pie Milkija |
[Jul. 12th, 2011|06:32 pm] |
| [ | skaņu celiņš |
| | Rhys Chatham | ] |
Es palieku pie tā, ka visas tās tehnoloģijas, kas padara dzīvi sarežģītāku, ātrāku, skaļāku, stresaināku, virspusējāku, gar acīm neizsekojami ņirbošāku, sarežģītāku, pragmatiskāku, atsvešinātāku, pārsātinātāku, nogurdinošāku, dubultu morāli nesošāku & vēlreiz sarežģītāku, ir sūda vērtas.
|
|
|
| kruīozs |
[Jul. 10th, 2011|09:56 pm] |
Šodien pagaidām lielākais kuriozs gadījās diezgan dziļi mežā. Ļoti garš stāsts ir par to, ko mēs tur darījām, bet, pirms projām braukšanas, mums visiem četriem vīriem radās ideja iepīpot kādu eksotisku tabaku. Arī šoferim, protams. Laukā no meža bija jābrauc padaudzi km. Sākām braukt džipam visai pieklājīgā tempā, pa vidējas/grūtas caurgājamības celiņu. Bijām uzslēguši LR klasiku, kas tajā brīdī raidīja kādu episku simfonisko koncertu. Skaļi & ar logiem vaļā, protams. Un svinīgām izteiksmēm sejās. Un tad uz meža celiņa iznira ze Vīriņš. Kuram blakus mašīna kaut kā īsti negribēja iet.
Piezīmēšu tikai, ka Vīriņš izskatījās tā, kā varētu izskatatīties therevādas budisti saņemot satori.
|
|
|