|
Kaut kāda stūlbuma vai sliktās informētības pēc – vakar
vakarā parakstījos uz avantūru noskatīties „OK Skatuvi” līdz pat pēdējam
numuram.
Noteikumi bija tik skarbi, ka nedrīkstēja ārēji izpaust
ironiju, nedrīkstēja ņirgāties par notiekošo iekš vienacainā Budas, nedrīkstēja
arī izteikt kritiskus komentārus. Par to draudēja dzeltenā kartiņa
ķirbju sula & vārdisks pliķis „Kas tu pats esi kaut kāds ģēnijs vai?” un
tādā garā (neteiksim, ka paliku bez sodiņiem). Kā arī - nedrīkstēja lietot
alkoholu (viena vīnglāze pie vakariņām). Laikam tas raidījums vēl nebija īsti
pusē, kad sāku ar nagu šķērītēm graizīt sev apakšdelmus. Bet nu izturēju jau.
Nākamajās reizēs gan septiņreiz apmaisīšu to podu – un arī tad tam būs jābūt
īpaši draudzīgam/draudīgam iemeslam.
Savukārt šodien parakstījos uz laikam jau veselīgāku avantūru,
izskrienot orientēšanās sacensības.
Nezinātājiem orientēšanās ir tad, kad tev iedod karti ar
kontrolpunktiem, kuri jāapmeklē visi pēc skaita & kosmosa kārtības. Un pēc
iespējas žiglāk jāizkļūst no distances dzīvam.
Ko darīt bija teju 6 km (pa gaisa līniju) ar 16
kontrolpunktiem. Bet nu apvidus tāds, kādu nenovēlētu pat sūrākajiem nedraugiem
vai jebkuram kolektīvajam nedraugam. Kādi 80% dirštantes veda caur zarainām
gravām, kļeckainiem purviņiem, vecupēm, brikšņiem, cauri čūskulājiem, dadžiem,
nātrēm, usnēm aizaugušām pļavām & grāvjiem.
Var teikt, ka izgāju nesteidzīgi, ar savu spēju rezervēm, pa
kādu stundu ar strupu astīti.
|
