Noteikumi bija tik skarbi, ka nedrīkstēja ārēji izpaust ironiju, nedrīkstēja ņirgāties par notiekošo iekš vienacainā Budas, nedrīkstēja arī izteikt kritiskus komentārus. Par to draudēja dzeltenā kartiņa ķirbju sula & vārdisks pliķis „Kas tu pats esi kaut kāds ģēnijs vai?” un tādā garā (neteiksim, ka paliku bez sodiņiem). Kā arī - nedrīkstēja lietot alkoholu (viena vīnglāze pie vakariņām). Laikam tas raidījums vēl nebija īsti pusē, kad sāku ar nagu šķērītēm graizīt sev apakšdelmus. Bet nu izturēju jau. Nākamajās reizēs gan septiņreiz apmaisīšu to podu – un arī tad tam būs jābūt īpaši draudzīgam/draudīgam iemeslam.

Savukārt šodien parakstījos uz laikam jau veselīgāku avantūru, izskrienot orientēšanās sacensības.

Nezinātājiem orientēšanās  ir tad, kad tev iedod karti ar kontrolpunktiem, kuri jāapmeklē visi pēc skaita & kosmosa kārtības. Un pēc iespējas žiglāk jāizkļūst no distances dzīvam.

Ko darīt bija teju 6 km (pa gaisa līniju) ar 16 kontrolpunktiem. Bet nu apvidus tāds, kādu nenovēlētu pat sūrākajiem nedraugiem vai jebkuram kolektīvajam nedraugam. Kādi 80% dirštantes veda caur zarainām gravām, kļeckainiem purviņiem, vecupēm, brikšņiem, cauri čūskulājiem, dadžiem, nātrēm, usnēm aizaugušām pļavām & grāvjiem.

Var teikt, ka izgāju nesteidzīgi, ar savu spēju rezervēm, pa kādu stundu ar strupu astīti.