gonzokidd

Pēdējā laikā divreiz ir bijis tāds kā klikšķis, tāda kā astotdaļa satori ikdienišķos brīžos, kas tomēr radījis ne-ikdienišķu pēcsajūtu.

1.      skats: ir mazliet aptumšota lauku virtuve, aiz kuras loga ir dārzs ar sētu, kurai otrā pusē aug liepa. Pie galda sēž divi jauni cilvēki – puisis & meitene. Abās pusēs galdam sēž divi vecākās paaudzes cilvēki – vecs vīrs ar sievu. Visi ir ģērbušies vienkāršās darba drēbēs & ēd pašu vāktu & gatavotu lauku ēdienu.

2.      skats: ir pusdienlaiks & mazpilsētas iela. Dārzā pašā ielas malā stāv pavecāks vīrs. Pie viņa kājām ir garlaicības & pāri plūstošas vienaldzības mākts kaķēns. Un arī takšveidīgs, pazems suņuks, kura gudro skatienu mazliet kliedē spilgtā saule & vecuma smagme. Tajā brīdī garām iet vīrs melnā ar ģitāru.