| daba zin |
Sep. 7th, 2011|08:20 pm |
Šodien ar ričuku biju iebraucis dziļāk mežā.
Pār ceļu lēnām pāri slīdēja pusaugu odze. "Kod man, Odze," es teicu, gāju viņai pakaļ pa sūnām, bet viņa negribēja kost.
Meža celiņa malā auga gatava, paliela mušmire. Es apēdu kādu gabalu. Arī brūklenes & pārgatavojušās mellenes.
Mežā uzdūros diezgan daudzām mašīnām. Vienā iekšā bija tetovēti kaili cilvēki.
Mazliet vēlāk apsēdos, atspiedis muguru pret priedes ādu. Devos meditācijā, lūkojot viršu ziedus & klausoties, kā izcirtumā ietriecas vējš.
Es domāju par nevērtējošo īsto Gaismu. Kādos gan ceļos viņa mūs nes.
|
|