piekopiet diendusu, ja gribat pastiprināt elles izjūtu arī gaišajā diennakts laikā

Sapņoju, ka Hans Solo ir mans tēvs. Makes sense.

pirmdienas filtrs - Rose Petal Absurd (naida dusmu sevis žēlošanas prāta cīkstēšanās situācijām)

Šodien jūtos ļoti emocionāli. Pietika tik ieraudzīt A Perfect World vāciņu, kā jau asaras sariesās acīs.

- you did a mitzvah.
- whats's that?
- that's a good deed.

yeah, I did mitzvah! mitzvahmitzvahmitzvah trralalā visi dejo aplī, kājas augstu cilājot.

vīrietis nodzīvo simts dienas ar titāna sirdi. klausos ar muti vaļā (no kuras birst simtiem cigarešu). Begemotam bija taisnība - nākotnē cilvēks būs no metāla. domās peld Tēseja kuģa paradokss.

Skatos Mayfair Witches un domāju ak kungs, kas notiek! rēgs mīļākais, kurš iesēklojas mīļākajā, piedzimst viņai un kad pieaug vēl uzmācas, kurš sicko šo izdomāja, puke puke desgraciados que demonios?! sākums taču bija tik labs - zinātne + vičkrafts wiii, tik rets salikums un tad šitā izcūkot. Bet tagad lasu The Horned God of the Witches (Jason Mankey) un visu saprotu - tas taču ir mīts! Nu ja jau mīts, tad jau viss kārtībā.
Kā arī ļoti žēl, ka nepieturējās pie maģiskā reālisma, bet pārgāja uz simtprocentīgu fantasy, kas ir tik tipiski un tik kaitinoši.

uz kādu nedēļu nolīdīšu zem akmens kamolā pie ķirzakām. visi bļa atpisieties.



līdz svētdienai, jo svētdien gribu braukt ciemos uz Kristālu māju.

kāpēc lai es cienītu kāda brīvo gribu, ja tas ITT neciena manu? puķes iesētas nelaikā. visas viņas.

"Viņas tētis Ventspilī taisa tos ziedu paklājus, vārdsakot, viņš nodarbojas ar visādu huiņu."

man no mutes atkal izkrita neredzama cigarete.

Katru reizi, skatoties Kas notiek Latvijā? gribas braukt prom ĀTRIIII. Visi futbolē atbildību nost no sevis, nevienam nekas nerūp aka nedeg acis, haoss savtība elle elleeeee!!
žēl, ka mans daimons ir tāds patriots Mi Daemon Mi Daemon, ad me veni! Mi Daemon, mihi labora! Mi Daemon, me libera!

Pacēlu ķieģeli un zem tā gulēja saritinājies čūsku? Nē, fū, tikai mīļo un labsirdīgo ķirzaciņu kamols. Pacēlu akmeni un izlīda maza, oranža lapsene ar intensīvi pulsējošu dibenu.
Meklēju visādus akmeņus darbnīcas grīdai, tas ir ārkārtīgi aizraujoši, mans gatherer gēns kutināts labsajūtā. Jūs neticēsiet cik daudz akmeņiem vismaz viena pusa ir dabīgi līdzena.

jaunu projektu uzņemšanās, kad pašai jau ir gana degošu, tā man ir problēma. bet gribas palīdzēt draugiem, gribas jaunas pieredzes un tad tā kaudze aug un aug un tūlīt jau draud uzsprāgt, tāpēc pa vienam griežu nost un atvainojos, redziet, šis notariāli apstiprinātais papīrs apatiprina, ka esmu slima ar "grābšanu neapdomājoties".
lai atjaunotu balansu, šodien vispār neko nedarīšu (yeah right). varētu kādu lavandas vannu vakarā (ar audiogrāmatu, lai nezaudētu laiku pa tukšo).

šodien uzvilkšu skaistos putnu riesta auskarus, kuri inficē manas ausis.

kad tavi mīļākie kaķi viens otru ienīst un tev jāizkārto tikšanās kaut kā tā, lai viņi nesatiktos, bet arī neapvainotos, bet, klausies, patiesībā ir tā, ka Begemots jau visu dienu šņāc, kopš paziņoju, ka tu varbūt piebrauksi uz tēju, tāpēc mums tā būs jādzer grāvmalē, bet laiciņš ir cool tad kāpēc gan ne?

- jocīgi kaut kādi
- jā jā, visu rītu abi tādi jocīgi
- varbūt samīlējušies
- mhm varbūt

kāpēc tas ir pirmais minējums, kad cilvēki uzvedas jocīgi? a vot.

tomēr žēl tā blusainā, parazītainā kaķa. bet, kad bijām mainītās lomās, viņš notiesāja manu līķi ka tik šņakšķ.

bļaaa jūs esat tādi fakapi

lasu "varbūt man doties kādā ceļojumā?" kad no lielās istabas atskan "nekāda projāmdošanās, nekādā gadījumā!"
mhm...

izdevās pamosties sestdienā septiņos! apsveicu.

"vienam ir viens, vienam ir septiņi"

skatos uz pilno Mēnesi un domāju, ka tik nepalieku traka pārāk ilgi skatoties. šodien jābūt kaut kādam dubultajam Mēness aptumsumam, bet neredzu neko atšķirīgu. pa telefonu runāju ar Citronu, kamēr gaidu, kad policija atbrauks pakaļ piedzērušajam vīrietim, kurš saldi guļ, nokritis uz asfalta pie pasta. Citrona draudzenei ejot pavisam labi, viņa izgājusi šoka terapiju. wtf, tādas vēl vispār taisa? kaut kādas šausmas.
īsi pirms policijas ierašanās vīrietis atmostas un sāk meklēt kurpi.
tā mums te iet - trešajā planētā no Saules.
nevaru sagaidīt, kad tikšu mājās un varēšu iedzert pienu ar nosaukumu Sex on The Beach. Varbūt vīrietis pie pasta dzēra to pašu?

https://www.facebook.com/reel/1139995144287104?mibextid=rS40aB7S9Ucbxw6v

pamodos ar "visu. mums var atņemt. tikai mīlu nē" ko dziedāja Dz. sv. koris. ko dziedājām mēs. Toreiz to diriģēja Aira Birziņa.
iemigu no jauna un mostoties tā atkal skanēja.

atceros, ka īsi pirms pārcelšanās uz Latviju es modos no "Lec, Saulīte, spīdi spoži!"

OoO, ķiršu dārzā ielaidās sarkankrūtīšu pāris. zinkā vēl viņus sauc? Svilpis! viņi cilā vecās lapas, nu ja, tur visādi kukainīši paslēpušies.

- I gave him Adagio.

301 ir šīsdienas skaitlis. mēs tomēr esam daudz.

nedaudz pārcentos, viss krita un ķērās un besis un šausmas un asaras un mans "excessive pride" leca ārā vairākkārtīgi tāpēc bija fiksi jānomaina vide uz austrumiem. austrumos es ne par ko nedomāju, tur man iedod paēst, iedod paspēlēties ar lāzerīti, māliem un krāsām, iedod segu, uzliek grāfu monte kristo un acu augstumā noliek lielo vīna paku - dzer!

Stulbā Felicita! Vienmēr tu visur bāzies ar saviem pareizas dzīvošanas, pareizas morāles principiem, vienmēr tu esi cerību pilna, naiva, fantāziju pasaulē dzīvojoša, perfekta arī savā neperfektumā nu pilnīgi ideāla stulbene!

"Netīšām" Begemotam ielēju ūdeni zābakos, kaut viņš īpaši piekodināja uzmanīties neieliet ūdeni viņam zābakos. Viņa acis kļuva tik lielas kā Lieldienu olas. Lielajā vējā nevarēju saprast, ko viņš tur bļauj, kad muku.
Šodien apturējām kūlas ugunsgrēka izplatību, bet pēc tam domājām - varbūt vajadzēja ļaut šai pasaulei sadegt?

Šodien zaķim otrā dzimene. Labi, ka jau laicīgi pamanīju un bija laiks nobremzēt. Apjukušais nabags paļepatoja dažus apļus pa šosejas vidu un iekrāvās grāvī, kur viņu jau gaidīja izbrīnītais brālītis. Visa lielā zaķu ģimene viņus sagaidīja mājās un pūšot un elšot klausījās lielajā piedzīvojumā. Zaķu mamma galdā lika burkānkūku un zaķu tēvs, šūpodamies šūpuļkrēslā, pīpēja paša izgrebto pīpīti.

Jaunajā gleznā būs degoša baznīca u. c. degošas lietas zem ūdens. Līdzīgi kā gleznā Watership Down. Un audekli tev nav vairs nekādi sūdi no jysk. Tie ir pieskārienam patīkamāki. Jaunā studija ir maza un omulīga, balta ar tumši beicētu koku, čuguna krāsniņu, jumta lodziņu, visādām mazām paštaisītām lietām sakarinātām virs grāmatplauktiem - kokosriekstiem ar ieaustiem zelta diegiem, svilpjiem, salmu figūriņām, filcētu sarkanu putnu ar zaļiem spārniem. pagalmā nokaltis koks ar zaros sakarinātām māla bļodām un podiem.

Aizbēru to dubļu bedri, kura mani gribēja nogremdēt. Būt ārā ir tik labi.

Iesēju baklažānus un puķkāpostus, bet visu atstāju uz galda nenovāktu, jo man beidzās enerģija.

Atbrauca Ambrozs ļoti priecīgs ar "ziedojumiem dievietei". Pēc tam es to garastāvokli viņam sapisu.

Ja brauc balts busiņš, visi mūk
Ja tevi noķer uz ielas, tev ir iespēja tikt brīvībā pa 1 tūkst. eiro,
Ja tu jau esi kazarmās, tad pa 5 - 12 tūkstoši
Vispār neatgriezīsies
Pazudis
Beigts

Piektdiena beidzot brīva! Jo es to tādu pataisīju. Sameloju, ka man svarīgas darīšanas. Visu dienu uz durvīm gleznoju divas dzērves*. Begemots palīdzēja izvēlēties paternu. Lai gan sākumā, uzzinot par šādu ideju, viņš dziļās šaubās savieba ģīmi un pie sevis burkšķēja kaut ko par ķēpāšanos. Uz katrām durvīm būs atbilstoši paterni - guļamistabā dzērves, vannas istabā - zivis un vilnīši, virtuvē - augļi un dārzeņi.

*"It is considered a symbol of good fortune, longevity, and peace and is often depicted in traditional art and origami. Crane's distinctive red head and long, white feathers, along with its long lifespan and mate-for-life characteristic, have made it a beloved symbol in Japanese culture for centuries."

ļaunie deputāti grasās likvidēt mūsu skolu tāpat, kā citas blakus skolas. fīds ir pilns, vacaps krašo no pārāk liela cilvēku skaita, shēmas, gaisā jūtama linča tiesa.
es personīgi nezinu, ko īsti jūtu, jo visu vidusskolas laiku domāju par to, kā uztaisīt pašnāvību. nē, ne tāpēc, ka mani kāds pikotu, bet tāpēc, ka es ienīdu eksistenci.



izglītība jau, protams, ir vajadzīga. kaut arī tas modelis ir tik novecojis... vide ir neveselīga, skolotāji ir bērni lielās biksēs.

eu, a kur pazuda latest posts? so sadž :( not sadž et all pfuuuuuuu

Golden pacifik prodakšen pridstavļajet Ogņennaje Dihaņije
https://www.facebook.com/reel/1011714260864985

Audiblē atradu tādu The New Yorker: Poetry podkāstu. Man tāda sajūta it kā es būtu uzgājusi zelta rūdu. Pagaidām mana mīļākā sērija ir 27. nov. 2024. ar Reju Armantroutu. Oouuuu, mums ir vienādi vārdi.

Rae Armantrout joins Kevin Young to read “Mother,” by Dorothea Lasky, and her own poem “Finally.” Armantrout’s many books include “Go Figure,” “Finalists,” “Conjure,” and “Wobble.” Her collection “Versed” won a National Book Critics Circle Award and the 2010 Pulitzer Prize for Poetry.

Mother
By Dorothea Lasky
October 14, 2024

Mother I went in the rose garden
In the middle of the night
To find the things I lost there
Mother I searched for you
For seven nights
And could not find you
They left your perfume everywhere
A kind of toying aspect
And scratched your picture
With their talons
I replaced it
Despite their anger
And still got up in the morning
To feed the babies
Their first meal
Mother I wore a lilac dress
And stepped through the thistle
The alligators had already overtaken
The endless landscape
Your body was somewhere there
And it was my job to bury it
In my head your voice rang out
With the strangest aroma
The gods had left you in the rose garden
Mother I went in before dawn to find you
I didn’t know they left
So many noxious animals
There to hurt me
Terrible fear upon fear
Mother I was motherless
So I became myself finally
I wandered in the endless garden
To find something I had lost
When I finally gave up
Mother the roses they overtook me
I filled with vines and lead
I waited two hundred years
Mother I waited there forever
Searching and searching
Mother until they let you in again

bļaģ es varētu viņu
es varētu viņu

jlhgjadhfg&&$%&#!@%@^%^$%^@%$^@%$^@%$^!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

fascinējoši skatīties uz cilvēkiem, kuri ir pilnīgi dabiski, neko netēlo un smejas tā brīvi. pārsvarā visiem kaut kāds sapistenis galvā un pamēģini tik smieties, mēs tev arī ieliksim sapisteni galvā.

nosala rociņas
nosala kājiņas
nosala viss ķermenītis

Alan Wake II

mums darbā bija lielais televizors. dažreiz kāds pacēla pulti un ieslēdza ziņas. tad mēs visi surikāti sanācām, skatījāmies un gaidījām, ko tur teiks par Lielo Surikātu. mūsu aizdomas kārtējo reizi tika apstiprinātas. Pults Surikāts atkal izslēdza tv, un mēs tik pat klusi aizgājām atpakaļ pie saviem galdiem.

jo vairāk skatos ārā pa logu, jo briesmīgāka dzīve sāk šķist

uz manas atzveltnes zils samta putns. virtuvē divi rudi kaķi skatās, izbrīnīti. suns ēd kaut ko, kas izskatās pēc cita suņa sejas. dzīvžogs. gājēju celiņš. logs.

es palīdzu draugiem novākt izstādi. izstādes nosaukums "melnais kaķis". melnais kaķis lavās gar koka namiņu, pīlādži. melnais kaķis krūmos. melnais kaķis slēpjas puķu dobē. melnais kaķis kļūst par pāvu. melnais kaķis jūrā. melnais kaķis uz studijas plaukta. mēs sabāžam gleznas pa trim melnajos miskastes maisos un vedam uz māju ar mežrozīti.

ceļš. sudrabs, bronza, zelts. mani apžilbina no visiem trim spoguļiem. pie baltās ķieģeļu mājas sastrēgums. kas atkal? ceļa vidū guļ vīrietis zaļā. smagās mašīnas šoferis viņu elpina. šakālis ir viņu noķēris. jau biju aizmirsusi cik ātri viss var beigties.

manas fakultātes parketa grīda. pasniedzējai jo īpaši patīk ceļa zīmes un cilvēka ēna. bet viņa to grib tumšāku. nākošreiz būs atspulgi un līnijas.

https://www.facebook.com/reel/1258877028587721

Ejam skatīties uz Straumes Zelta globusu!

...

E. E. Cummings
1894 –
1962


here’s a little mouse) and
what does he think about, i
wonder as over this
floor (quietly with

bright eyes) drifts (nobody
can tell because
Nobody knows, or why
jerks Here &, here,
gr(oo)ving the room’s Silence) this like
a littlest
poem a
(with wee ears and see?

tail frisks)
(gonE)
“mouse,”
We are not the same and

i, since here’s a little he
or is
it It
? (or was something we saw in the mirror)?

therefore we’ll kiss; for maybe
what was Disappeared
into ourselves
who (look). ,startled



This poem is in the public domain. Published in Poem-a-Day on August 3, 2024, by the Academy of American Poets.

Classroom Activities
The following activities and questions are designed to help your students use their noticing skills to move through the poem and develop their thinking skills so they understand its meaning with confidence, using what they’ve noticed as evidence for their interpretations. Read more about the framework upon which these activities are based.

Warm-up: Look at these different illustrations of mice. What stands out to you in each image? Why? What do these images together make you think about or what questions do you have?

Before Reading the Poem: (Teachers, before class, turn this poem into a paragraph with no line breaks, stanzas, capitalization, or punctuation. Make enough copies for your class.) Work with a partner or small group to read the text and rewrite it by turning it into a poem. If you have the space, write it on a poster or large sheet of paper. Feel free to use line breaks, stanzas, capitalization, punctuation, etc. to make your poem come alive. What creative choices can you make? What words, phrases, or lines need more emphasis? Why? Share your version of the poem with the class and why you made the poetic choices you did. What do you notice about these different poems? What creative choices stand out to you?

Reading the Poem: Silently read the poem “Here’s a Little Mouse” by E. E. Cummings. What do you notice about the poem? Note any words or phrases that stand out to you or any questions you might have.

Listening to the Poem: Enlist two volunteers and listen as the poem is read aloud twice. Write down any additional words and phrases that stand out to you. You can listen to a reading of the poem.

Small Group Discussion: Share what you noticed about the poem with a small group of students. Based on the details you just shared with your small group and the resources from the beginning of class, how does the published version of the poem compare to the versions from the beginning of class. What creative choices does the poet make with line breaks, stanzas, capitalization, and/or punctuation? How do these choices impact your reading of the poem? Why?

Whole Class Discussion: Join with the same partner or small group from earlier. Together, choose one of the four stanzas in the poem. How is this stanza important to the poem? What choices does the poet make in this particular stanza, and how might the poem be different without these choices?

Extension for Grades 7-8: Write your own poem that utilizes line breaks, stanzas, capitalization, and/or punctuation in unique ways. You can also use this library of botanical and animal illustrations. Share your poem with the class and write a short paragraph about what poetic choices you made and why. (Teachers, you might want to make a gallery walk or class anthology of these poems.)

Extension for Grades 9-12: Learn about the Modernist movement in poetry, and read more poems from the movement. Create a class anthology of Modernist poems. For each poem that you add, write a brief paragraph about the artistic choices that the poet made. Share the poem you included, as well as your paragraph with the class. Discuss what you learned about Modernism and how it relates to the world today.

More Context
In her blogpost “How to Neutralize Haters: E. E. Cummings, Creative Courage, and the Importance of Protecting the Artist’s Right to Challenge the Status Quo,” writer Maria Popova discusses the aesthetic rebelliousness of E. E. Cummings and the importance of protecting artists’ right to “challenge the status quo.” Using letters and photos from the Academy of American Poets’ archive, Popova goes into the history behind the Academy granting Cummings the prestigious Academy of American Poets Fellowship in 1950 and some of the subsequent backlash that occurred. Read more.

Poetry Glossary
Enjambment: the continuation of a sentence or clause across a poetic line break.

Table of Contents
Mice

Look closely at the lithograph 1. Jumping mouse. 2. White footed mouse. 3. Meadow mouse. 4. Brown rat.

visi apvainojas par zaža atraidīto desiņu. vai tas varētu būt kāds falliskā arhetipa iekaisums? tāds ir jautājums.

...

sagribējās smūdiju, izdomāju ar lampu aiziet uz dārzu pēc tur vēl brīnumainā kārtā dzīvības sulu velkošiem āboliem un bumbieriem. pārsvarā visi āboli jau, protams, sapuvuši, žurku, peļu, stirnu, putnu un citu dzīvnieku iegrauzti, bet starp puvekļiem vēl atradu dažus veselus un gaisā karājas vēl vismaz četrdesmit, dažus izdevās nokratīt. bumbieru kokā gan (ak dievs, tikko piens gandrīz pāri pārgāja, bet noķēru)pp tātad bumbieru kokā gan vairs nav, tie visi sakrituši zemē starp puvekļiem, bet arī daži vēl tīri labi, tikai miziņa kļuvusi neestētiski zaļganrūsganmelni pleķaina, bet to var vnk nomizot.
smūdiju taisīju no āboliem, bumbieriem, ķaševiem, rozīnēm, kanēļa, piena, saulespuķu sēklām, linsēklu pulvera un pieneņu medus. piens jau sāka dīvaini ost, tāpēc man šodien viss ātri jāizlieto. nē, man nav piena dodoša dzīvnieka, es to pērku no tantes. vēl nav. es domāju par kazu - viņas smuki lēkā pa malkas čupu. bet nu nez kurš tad pieskatīs mūsu kazu, ja mēs atkal sadomāsim lasīties prom, varbūt mogwai. varbūt Ulysses, varbūt Džeimss Džoiss. Zinājāt, ka Ulysses nozīmē Odiseju?
okey zupa gatava.

- viņš ir tik vecs, ka tur jau jāzin, kā viņu iedarbināt īpašā veidā.